svinīgi apsolos pīpēt mazāk
t.i. gandrīz nemaz
vieglums - tas ir kaut kas gandrīz netverami skaists. kā Fridrihsona akvareļi vai Sigurros mūzika vai sniegā iemītas irbes pēdas
ja tā padomā - es tiešām ne reizi neesmu noķērusi nevienu miljonāru. vispār man kā personai tas noteikti nācis tikai par labu
ja neskaita to, ka man nav ne jausmas ko tie miljonāri ēd un uz ko ķeras
bet es jau vienmēr esmu izcēlusies ar absolūtu nespēju apzināti nocopēt čali. pat ja tas būtu vēlams un iespējams
kaut gan, ja palasa pietiekoši lielu skaitu lubeņu var saprast kā teorētiski iespējams to izdarīt. pieļaujot, ka kāda no to salkano grāmateļu autorēm vismaz reizi dzīvē tādu miljonāru ir noķērusi
livin' american dream tas saucās
kā jau katrai sievietei man reizēm šķiet ka es esmu resna un neglīta. ka šur tur par daudz, citur mazliet pietrūkst, bet šodien beidzot esmu apmierināta ar sava ķermeņa pakļāvību un padevību līdz pēdējam. tā nu mēs abi, izlīguši un samierinājušies, baudījām garas ūdens procedūras neiedomājami skaistas mūzikas pavadībā. maigojāmies un lutinājāmies. lolojāmies
Двадцать первое. Ночь. Понедельник.
Очертанья столицы во мгле.
Сочинил же какой-то бездельник,
Что бывает любовь на земле.
И от лености или со скуки
Все поверили, так и живут:
Ждут свиданий, боятся разлуки
И любовные песни поют.
Но иным открывается тайна,
И почиет на них тишина...
Я на это наткнулась случайно
И с тех пор все как будто больна.
Январь 1917, Петербург
Анна Ахматова. Сочинения в двух томах.
Москва, "Цитадель", 1996.
[Latviski dzejolis ir Aizpurietes atdzejā, bet nevarēju uzguglēt]
lielākoties es neticu autoritātēm, bet Belševicas, Ezeras, Ahmatovas un Cvetajevas dēļ varētu piespamot žurnāli citātiem tik ļoti, ka nekam citm neatliek vietas
nav dieva rozetes debesīs
lampai kur pieslēgties
dedz tāpat saka dies
Imants Ziedonis
es tevi mīlu ir kliedzoša, smacējoša patiesība. tu esi man vajadzīgs, esi ar mani. es gribu lai tu esi laimīgs. es gribu būt laimīga. es gribu būt tev blakus. es gribu būt pie tevis. esi ar mani
tieši tagad man ir dikti bēdīgi. un es par jums baidos un raizējos ik ļoti, ka gribas ierauties kaktiņā, palīst zem segas un sastingt līdz mazliet atlaižas
cieši apskaut augšdelmus un skaitīt ieelpas
quand tu dors la nuit, moi, j'ai de l'insomnie
je te vois dormir, ca me fait soufrir
lieliska dziesma. lieliska ilustrācija ikdienišķai situācijai
zan visu laiku prasa ko es pūšu, bet mani tagad vnk plēš pušu tas, ka jādara to, ko nemaz negribas, bet to ko gribas, nevar vai nedrīkst vai nav īsti prātīgi