Man ir jauna mīļākā dziesma- Tegan and Sara Where does the good go
(..)
Look me in the eye and tell me you don't find me attractive
Look me in the heart and tell me you won't go
Look me in the eye and promise no love's like our love
Look me in the heart and unbreak broken
It won't happen

It's love that leaves and breaks
The seal of always thinking you would be
Real happy, and healthy, strong and calm
Where does the good go? Where does the good go?

vakar bija fantastisks vakars un mīļošanās pāris stundu garumā. viss kā parasti - gaisma izslēgta, miegs nenāk, atnāk Sniedziņš ņurkāties /kaķi, kas pārāk agri atdoti prom mēdz zīžļāt gultasveļu/. tikai bija citādāk, jo tas ieilga līdz laikam, kad augšstāva kaimiņš nosviež zābakus (esmu gatava derēt, ka viņš valkā kirzas) un sāk krākuļot, kas notiek ap trijiem. un visu to laiku kaķis glaudījās, murrāja, ņurkājās un negāja prom, ja čubināju vēderu
es saprotu, ka pašas kaķis, kas klīst pa mazpilsētas ārēm mani mīl un atzīst, jo viss labais viņa dzīvē nācis no manām rokām pēc tam, kad savācu viņu no ielas, bet kādēļ man ir pieķēries Sniedziņš, kuru es rāju, ņurcu kad vien man iegribas, ieperu, aiz škvarņika esmu karinājusi pāri palodzei lai saprot, ka ārā krist nedrīkst, es nesaprotu
acīmredzot mīlestība ir neizskaidrojams fenomens

tā jau liekas, ka būtu bezgala forši, ja tu uz mani paskatītos kā dzied dziesmiņās, bet kādēļ nav dziesmiņu par to, ka ar paskatīšanos vien nekas nesākas. nu paskatās. nu labi. bet no tā jau nekas nemainās, ar to nepietiek

un vispār - nevis nevaru, bet negribu bez tevis iedomāties šo dzīvi

tikko vīlos: tutrubā deep purple when a blind man cries 72. gada ierakstā un video man patīk daudz labāk nekā live 1994
ir kaut kāda pieradināta pareizība un nesamērojams skaistums tajā, ko pierasts dzirdēt pleilistē un tricelīgas improvizācijas šķiet dubultā kaitinošas

mani tikko pārsteidza banneris nesagatavotu.
no Viktora Jums esot tikko atsūtīta dāvana /attēls ar sirsniņu/ - mīlestība
un poga 'pieņemt'

značit mīlu var pārdot tikpat labi kā seksu

ir jauki, ka to var izdarīt jauki
šodien uz ielas iereibis čalītis piedāvāja gadījuma seksu. viņš bija tik pieklājīgs un galants, ka bija gandrīz vai žēl atteikt

jocīgi. mani nekad neaizvaino fakts, ka man ko tādu piedāvā. tas - kā - gan. dažreiz

esmu tehnoloģiska idiote (šobrīd). es neprotu paslēpt komentārus

un vēl man šķiet, ka cilvēkus var iedalīt divās grupās - tos, kuri, tiklīdz kaut kas neiet, ķeras pie skrūvgiežiem/plaķenēm/uzbūves shēmu pētīšanas un diletantiskas problēmu novēršanas pat tad, ja no tā neko nesaprot, un tos, kuri to nedara

un tagad es nevaru izdomāt nevienu superduper gudru vārdu kā tos nosaukt

viss ģeniālais ir vienkāršs. mani satrieca atklāsme. tam, ka es kļūstu aptaurēta un neglābjami stulba tad, kad atrodos vienā telpā ar čali, kas mani interesē ir iemesls. karma. man ir slikta karma un, kamēr nebūšu to atstrādājusi, labāk nekļūs. tas par visām tām reizēm, kad esmu zēnus aiz deguniem vazājusi (daudz gan tādu nav bijis), mačo pazemojusi (šo ir krietni vairāk) un iekāri maitājusi
ne jau par tām reizēm, kad citas izejas īsti nebija, bet par tām, kas man sagādāja neizmērojamu patiku
tā lūk