mani māc eksistenciālas sāpes.
kad es šeit ievācos, pirms vairāk nekā pusotra gada, pagalmā pie šķūnīšiem nebija neviena kaķa. pēc pāris mēnešiem uzradās balta kaķene ar četriem kaķēniem - trīs baltiem un aristokrātiski pelēku baltiem ķepu galiem. kaķi paaugās, kļuva mazāk. ievēroju, ka kaimiņienei parādījusies pārnēsājama kaķa kārba un balta Pūka. kāds adoptēja arī krievu zilā bastardu un uz šķūnīša jumtiem saulainās dienās sildījās tikai divi balti kaķi. tad nez no kurienes sāka piestaigāt stīpains izvarotājs. tad parādījās ruds pieaudzis runcis. prom negāja. pensionāru pāris viņus baroja un baro, labā laikā virtuves logs stāv vaļā un kaķi var iet iekšā apsildīt degunu un spēlēt mājās. vasarā, kad kristin meklēja kaķi, bija maza trīskrāsaina kaķene. ātri atrada mājas vai nomira no kaķu vīrusa. un šodien, paskatoties pa logu ieraudzīju jauno paaudzi - trīnīšus. divus baltus, vienu trīskrāsainu, kas nozīmē kaķu populācijas pieaugšanu ģeometriskā progresijā. kaķene viņus izved tad, kad jau lieli. un tagad es nesaprotu kā man būt. viena pati noķert nevaru - kaķi man neuzticas. loģiski, es tak viņus nebaroju. sterilizācijai jāpierakstās iepriekš. gandrīz visiem draugiem jau ir kaķi. vecākiem /ieskaitot manējo/ ir četri. sterilizēt būtu vishumānāk, bet tas jāsarunā ar pensionāriem un nez vai viņi piekritīs un noķert tādus lauku bastardus ir sarežģīti
tā nu tagad es nesaprotu kā man būt

es zinu, ka atgriezties Latvijā bija un ir pareizā izvēle, bet šovakar gossip girl ar visiem tiem niekiem par Hārvardu, Jeilu, Prinstonu un Braunu kaut kā uzurķēja dīvainas sajūtas. kā būtu ja būtu..
es vienmēr paliktu imigrante, pabira no Eiropas, pārāk prasta augstajai sabiedrībai. gan gudra, bet otršķirīga, ja nu vienīgi statusa dēļ ne /bet tad būtu jānoprec kāds no dinastijas un to jau ģimene nepieļautu/ tā sistēma ir samaitāta, sabiedrība - slima, bet kaut kas tomēr mazliet velk. tā vienmēr būs kāda iespējamā paralelā dzīvīte ar nostaļģisku ievirzi. skaistā iespēja, kuru noraidīju. princeši kleitas un dzerstiņi Ņujorkas krogos
BET, ja viss būs labi un tā vajadzētu būt, pēc gada mēs ar vecomammu tur aizbrauksim. uz Niagāru, okeānu, Balto namu, visurieni kur viņa gribēs. es jau esmu apsolījusi
varbūt tad es realizēšu daļo no tā, kā man pietrūkst. ir tomēr šis tas kā pietrūkst