es šobrīd ļoti centīgi mēģinu nesapriecāties, bet ja viņi pēc tam, kad es vakar nevis /ēm/ dirsu bumbiņas (c) ealze, bet teicu, kā ir, resp. to, ka es no tā ko viņi piedāvā darīt saprotu diezgan maz, piezvana un šodien man jāiet uz otro pārrunu kārtu tieši tai vietā, kur man būs jāstrādā un jāatrādās šefam, tas laikam nozīmē, ka viņi mani grib. un es arī gribu, tiešām gribu tur strādāt. nez vai darīt tieši to, ko man piedāvā - to detaļās izrunāsim šodien, jo es no tām tehniskajām lietām pagaidām pilnīgi nekā nesaprotu, bet ja reiz pat orangutanu šai visā varētu apmācīt /kā vienreiz dažs labs izteicās/, tad jau es arī tikšu galā. un iestādījumā, kur pilns ar patiešām labiem speciālistiem nevajadzētu arī būt dikti grūti vienu tējkannu izmācīt. jo es tak esmu vismaz par kādu kriksi cerīgāks gadījums nekā orangutans. un ja reiz man gribas tur strādāt, esmu pozitīvi noskaņota un negrasos lekt atejā uzreiz pirmajā darba nedēļā. pat ne pirmajā dienā /šo es svinīgi apsolu/, ja viņi mani neatlaidīs pirmā mēneša laikā /uz šo es ceru/, gan jau tikšu galā
vissliktākajā gadījumā piesolīšu kādam freidlistes specālistam visīti un iešu uz pēcstundām un paraudāt uz pleca
tagad tikai nesapriecāties, bet jau no tā vien, ka intuīcija nekļūdījās, adrenalīns tāds, ka izmazgāju kaudzi drēbju, izstaigājos, bet rokas vēl joprojām mazliet trīc

tāds enjoy the silence garīgais. nevis oriģinālā bet tās franču grupas izpildījumā

http://www.youtube.com/watch?v=V0Gq1oEj4oU
entuziasta video, protams, bet ar tīrāko skaņu ko tutrubā atradu

tik ka man pagaidām nav tā all I ever wanted un nez vai vispār jebkad būs, bet tāds foršs čils iestājies, ka tā vien gribas kā domāt pozitīvi, dungot līdz un visu dienu plūst šajos ritmos

un vēl es laikam izlasīšu Čārlza Bukovska Sievietes

es neredzu tavas kājas
un man vajag iztēloties,
ka tev ir burvīgas kājas.
/č. bukovskis/


vai kaut kā tā. atstāsts aptuvens

izrādās intuīcijai jātic arī tad, kad tā čukst pavisam absurdas patiesības