tātad man neiet - boileris ir atteicis pilnībā, tāpēc jāmazgājas bļodā, nelīdz arī visu sasodīto kloķīšu grozīšana, kompim parādās visādas dīvainības, lasīt tik ātri kā vajadzētu arī es nespēju, rakstīt netik, šorīt es aizmirsu par kristīni un franču valodu, kas ir nepiedodami un līdz šim ar visām skriešanām un grābšanām vēl nekādi nebija gadījies, pa ceļam uz akadēmiju man uz trotuāra gandrīz uzbrauca biezais džips. lexus. patiesībā es pat nesaprotu, kā man varēja tik dikti palaimēties, ka tomēr neuzbrauca. nē nu viss jau kārtībā, tik sajūta nereāli dīvaina. un tad es dzēšot benčiku apdedzināju īkšķi. mēģinot nostiprināt to skapja plauktu, kurš visu laiku turējās uz godavārda ar āmuru uzsitu pa pirkstu, lieki piebilst, ka plaukts tomēr neturās. labi, ka mantojumā no zanes palikuši tīri trauku dvieļi un maizi pārdod jau sagrieztu, jo visi naži /&%$#/ ir neasi un ar /&$#%/ asinātāju nekādi neuzasināmi. jā, the_darba termiņš ir atlikts, kas nozīmē tikai to, ka no citrona jāizspiež pēdējās sulas piles tieši šobrīd vienīgās manas dzīves baltās svītras ir tās, kas uz spilvendrānas

un tieši tad, kad es varētu snobiski izmest, ka pēdējā laikā izlasītā dikti labā grāmata /jā, jā - noteikti iesaku izlasīt/ ir Latvija Padomju okupācijas un nacionālsociālistiskās Vācijas varā 1940-1991, Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos, Latvijas literatūras hronika sastatījumā ar notikumiem Latvijā un pasaulē 1888-2004, neviena saviesīgā saruna tai gultnē neievirzās
grāmatas tiešām labas. un smagas

es tiešām apbrīnoju lauku cilvēku dabisko pakļaušanos lietu ritējumam, nenomokot sevi ar eksistenciālas dabas jautājumiem
ja jāsēj - sēj, ja jāpļauj - pļauj, jābaro lopi - un baro, jārok - un rok, jāmēž mēsli - un mēž
tikai tādi pilsētas tirliņi kā es īd un čīkst un domā, ka var atlikt un stiept un stiepj kā gumiju un sarežģī, kaut gan patiesībā tik vien kā jāsaņemas, jāceļas, jāiet un jādara
kas cits ja ne es, kad tad, ja ne tagad?!

klau, bet ja jūs kaut kur atrastu šlāpina libreta tekstu, attiecīgos mūzikas failus vai dzejoļus, jūs taču padalītos, vai ne?

i don`t believe in deadlines

viss vairāk vai mazāk ritēja pēc plāna - viņa atbrauca ciemā pie manis, dāvaniņu saņēma, meitu sabučoja un pasniedza meitai /t.i. man/ tēju gultā

varbūt kādu dienu es jums detaļās izstāstīšu to, kāpēc mana mamma ir labākā pasaulē

teikšu kā ir - tās citas sesijas man vienmēr liek justies mazliet neomulīgi

šķiet jau ir pilnībā pabeigta
notikuma vietas apskate
re - precīzas apziņas kontūras
lidojuma trajektorija aprēķināta
mapītēs sakrātas anketas
rokas ieķeras lipīgā lentā
tur ir novilkta drošības barjera
tikai tevis vairs nav
tikai manis vairs nav
epicentrā
/i.šlāpins/