nupat izmazgāju matus ar dušas želeju. aizdomīgi jau smaržoja pēc zemenēm, bet vai nu tādi brīnumi vien redzēti. turklāt uz pudeles skaidrā angļu mēlē uzdrukāts 'šampūns'
nupat izmazgāju matus ar dušas želeju. aizdomīgi jau smaržoja pēc zemenēm, bet vai nu tādi brīnumi vien redzēti. turklāt uz pudeles skaidrā angļu mēlē uzdrukāts 'šampūns'
patiesībā es jau sen esmu samierinājusies ar savu x hromosomu. man pat tas tīri labi patīk - puķaino un krāsaino drēbju izvēle ir daudz lielāka, vienmēr var nopirkt kādus kolosālus ausīšus vai tamlīdzīgus niekus omas uzlabošanai, garlaicīgās sarunās drīkst žāvāties vai pārliecinoši un naivi plikšķināt skropstas, no sarežģītām situācijām izkulties parādot dekoltē un laižoties
tikai mirkļos, kad ļoti labi saprotu, kā tīri teorētiski un tehniski tikt galā ar tekošu krānu, nestrādājošu boileru, niķojošos vešmašīnu, bet savām kuslajām rokām nespēju pietiekoši veikli rīkoties ar roratslēgu/skrūvgriezi/cirvi gribas kačāties līdz spēku izsīkumam. kaut gan tas vienalga neko nemainītu
katram jau sava uts. tikai nezin kādēļ sava šķiet augstdzimušāka un gandrīz vai zeltīta salīdzinājumā ar visu citu kaitinošajiem parazītiem
nopirku divus mentola parlamentus par veco cenu, iznācu no veikala un tikai tad atcerējos, ka principā sāku atmest
kas ir ļaunāk - bērnu aknu pastēte vai bērnu cīsiņi?