un ir tik diivaini satikt kaadu, par kuru kaadu laiku biji piemirsis un konstateet, ka biji sailgojies. un taa jauki pabuut kopaa. un peec tam veeleetiees atkal satikt un runaaties un teejot. jaa. arii peec tiem, kuri aatri paarsaatina var sailgoties.
aciimredzot vajadziiga tikai pareizaa dozaacija
un man veel joprojaam galvaa laiku pa laikam skan under pressure
un tieshi shodien, kad es beidzot sanjeemu sevi rokaas un piespiedu piecelties un ieriit brokastis un salikt somu un sageerbties un beidzot paraadiities lekcijaas, taas nenotiek. un par dishampa struuklaku un naglaam gludeklii jau ir izstaastiits ieprieksh
shoriit no riita apnjeemos sheit vairs nenjerksteet. nu cik var njerliities.
visiem tachu piegriezies
tev ir pelēkzilo padebešu acis
kurās kaiju smiekli skan
tu esi krustā pienaglota vēja dvaša
kas dzied liegi ausīs man
/DH/
tikko konstateeju, ka diezgan skalji dungoju labirinta tituldziesmu internetakafejniicaa. blakusseedeetaajs pat sagroziijaas. jaabeidz nosist laiks un jaaiet maajaas. varbuut padariishu beidzot ko jeedziigu.
un pa celjam ieksrieshu kaadaa no taam dranjkju eestuveem. ja nu reiz holesteriins ir briinishkjiigs, grimshana kolosaala un hemoglobiins vnk lielisks, driikst un pat VAJAG!
taa luuk
