Une femme s`enveloppe de laine blanche. Une autre se vet de soi et d`or. Une autre se couvre de fleurs, de feuilles, vertes et de raisins.
Moi je ne saurais vivre que nue. Mon amant prends-moi comme je suis: sans robe ni bijoux ni sandales, voici bilitis toute seule. Mes cheveux sont noirs de leur noir et mes levres rouges de leur rouge. Mes boucles flottent autour de moi libres et rondes comme de plumes.
Prends-moi telle que ma mere m`a faite dans une nuit d`amour lointaine, et si je te plais ainsi, n`oublie pas de me le dire.



Daža sieviete iesedzas baltā vilnā. Cita tērpjas zīdā un zeltā. Cita grezno sevi ar ziediem, ar zaļām lapām un vīnogu ķekariem.
Es māku dzīvot vienīgi kaila. Mans mīļais, ņem mani tādu, kāda es esmu; bez drēbēm, bez dārgakmeņiem, bez sandalēm, tikai bilitis un vairāk nekā.
Mani mati melni paši savā melnumā un manas lūpas ir sarkanas pašas no sava sārtuma. Manas citras vijas man apkārt brīvos lokos kā spalvas.
Ņem mani tādu, kādu māte mani dzemdējusi tālas mīlas naktī, un ja es tāda patīku tev, neaizmirsti man to pasacīt.

Pierre Louys Les Chansons de Bilitis. No fr.val tulkojis J.Sudrabkalns. 1990. gada faksimilizdevums. 29.-30 lpp

neraate stāv auditorijas priekšā un cenšas prezentēt EK kā institūcijas specifiku un komisijas veidošanās kārtību. respektīvi to, ko pati pirms desmit minūtēm sapratusi. viss ļoti jauki, labi un pat pareizi, līdz seko iznīcinošs jautājums. nu nevis ļauns, bet grūti atbildams. un tad ... auditorijas durvis paveras un kā dieva sūtītas ierodas Red Bull meitenes un visiem izdala dzērienus. aukstus un norasojušus. jautājums aizmirstas un visi laimīgi paceļ bundžas. prozit!

es vairs neko neprotu. ne sareguleet draugu grupas ne tikt galaa ar veciem ierakstiem.
no dubultaa red bulla triic rokas un dzirdes halucinaacijas un pliki viirieshi kaa no riita saaka aitinju vietaa lekt paari zhogam taa veel joprojaam visur reegojas. plus esmu pakaasusi vecmammas adiito cepuri un uzdavinaatos aadas cimdus. izskreeju akadeemiju. nekur nav. stundu peec tam, kad biju shos laimiigaa kaartaa atradusi uz palodzes sievieshu toletee.
man vienkaarshi galvaa skaidas. un elsbergu klaava dzeja. par neregulaaraam domaam un izmainjaam turniira tabulaa

***
Mēs esam vientuļi sikspārņi, mēs, klusā
brālība, kas naktīs mostas un dzīvo datoru ekrānos
blāvos, bet dienā uz samocītajām acīm
uzvelk adītu cepurīšu krāsainās malas.
Mēs viens otru zinām un
kautrīgi sveicinām, bet vispār nav tā, ka
mums būtu viegli iemantot draugus,
tāpēc mēs cenšamies turēties pie tiem, kas ir, un
ejam dzert tēju cits pie cita, un runājam
par daudz ko. Ka pilsēta mūsu ir sīks saskatāms
gaismas punkts, ja raugās no izplatījuma
puses, un cik ilgi vēl pastāvēs pārtikas veikals
uz stūra un kāpēc gan mūzika mūsu naktīs
vienmēr skan maķenīt dziļāk un
smeldzīgāk.

l.l.

es tikai ilgojos taas dienas, kad man vairs nevajadzees vinju aizbildinaat. un peec taas, kad atkal pratiishu vinju miileet