braukt erasmus/nebraukt erasmus
nevaru izdomāt

kaķenei grūtais brīdis teju teju jau klāt, meklē vietu midzenim. man kā personai, kura visvairāk uzturās istabā, kur reiz bija skapis, kurā tik ērti varēja iekārtoties nākas paciest gaušanos un pārmetošus skatienus
es ceru, ka šonakt viņa neizdomās, ka tā kā atbildīga esmu es viņa atkal drīkst aizņemt gultas platāko daļu. kaķi ir jauki, jo īpaši maziņi, bet nejūtos gatava vēl kādu reizi kļūt par dzemdību asistenti
esmu egoiste. zinu

kā derētu kaislīgs sakars ar saldējuma kārbu. o jā. kā es viņu atkausētu..

nē nu tie juridiskie termini tomēr vilina mazliet vairāk par briesmīgo kursadarbu vai platona dialogu

protams kartona kaste ar sedziņu nav pietiekoši laba. vajag skapī. un kas par to, ka nākas saplēst un izliet smaržas? galvenais ir midziņa. un kas par to, ka grīdas krāsa vietām uzburbst un noiet. un kas par to, ka mammas skaistā zīda šallīte tiek izmērcēta slapja. un kas par to, ka vēl nedēļu nāksies dzīvot salkanā smirdoņā?!
galva jau griežas, pirksti neaprakstāmi smird.
apsveru domu šonakt gulēt šķūnī vai suņubūdā. ar šo mazo melno vakarkleitu laikam pietiks visam atlikušajam mūžam
bet meitene vismaz sasmaržojās. kuram negadās pārcensties
he
nākošais būs triks ar lūpukrāsu