man sāp galva, acis, mugura, vēders un ir slikta dūša. dūša slikta no nebeidzamās drēbju šķirošanas. ja es saņemtos rīt tikt uz pilsētu, varētu nosūtīt paciņas un arī vietu drusciņ atbrīvot (muhahahā. tā gan ilgi tukša nestāv, jo bērnu drēbes rodas pumpurojoties)

un mani daudz kas kaitina un indeszobs niez un nav kur to izšļākt. pēdējo savaldību iztērēju iekožot mēlē kad kāds atkal zin labāk. šajā gadījumā brīnās par to, ka mūsu ratu kulbās kulta prece bunkeris neielien.

es ļoti ļoti ļoti sen neesmu tikusi izšnākties uz sava celma. šķiet pamazām sāk iestāties arī (skūzi) ņedotrahs