jāieraksta, kamēr ir forši, citādāk aizmirsīsies. šorīt mūsu ģimenē es cēlos pēdējā. juniors reizē ar savu tēti un mirīgi stundu divdesmit (like 1:20) čubinājās gultiņā ar lāčiem, miega lupatiņu-zaķi un ko. un tad diendusu es arī beidzu 40 minūtes vēlāk. kad viņam mani vajadzēja, viņš pasauca un pamodināja. un es pa ļoooti ilgiem laikiem atkal jūtos nedaudz kā cilvēks /ja neskaita to, ka dzīvoklī ir par kādiem 3,5 grādiem zemāks kā iepriekš