ASINSBALSS

Vot tā. Visforšākā no kolēģēm tomēr iet projām. Nē, nu, pareizi jau dara, bet žēl tik un tā. Vismaz jautri ar viņu bija. :)

Vietējā Juglas Maximā kasierēm liek katru klientu sveicināt ar bezpersoniskiem "labdien" un beigās novēlēt bezpersoniski "jauku dienu". Šīs frāzes viņas padara par robotiem līdzīgiem nožēlojamiem konveijerradījumiem, gluži kā tas ir ar Drogas meitenēm. Pirmo nedēļu viņas vēl šo darbību veica ar apskaužamu atraktivitāti, bet tagad skats ir gluži vienkārši nožēlojams.
Salīdzinot ar šo.. nē, man te tomēr ir līdzīgi. Smaidīt klientiem es vairs nespēju. Un iepūtiet.

Darbadienas padara mani nožēlojamu. Laiks apstājas, darot lietas, kuras nepatīk, redzot un runājot ar cilvēkiem, kuri nepatīk. Jebkura spēja pievērsties kaut kam vērtīgākam/ paliekošākam - gan darba laikā, gan vakarā mājās - vienkārši pazūd. Iestājas kaut kāds iekšējs trulums. Pat enerģijas sarunām vai lasīšanai neatliek. Uztveres spējas ir palēninātas un gandrīz neesošas. Es tikai eksistēju.
Bet fiziski es nesalstu tikai tāpēc, ka ārā ir tuvu nullei.

Šorīt ģērbjoties, kaut kur starp ceturto un piekto džemperi, man pēkšņi uznāca tāda neliela panikas lēkme - sajūta, ka nevaru paelpot un pakustēties. Fuck you, aukstums! Vēl tagad īsti nevaru atiet.

Un, jā, man būs iesnas. Bet tas jau nav nekāds brīnums.

Ā, un for your information, attiecībā uz aukstumu mana humora izjūta vairs nestrādā. Tāpēc esiet, lūdzu, tik mīļi un nepiedāvājiet man visādus oriģinālus sasildīšanās variantus, ja!

Man šķiet, ka te noteikti nav vairāk par 0 grādiem.
Turklāt pat šī fakta pieminēšana vien šeit tiek uzskatīta par bērnišķīgu čīkstēšanu, jo "jā, ir auksts, bet tas nekas, gan jau paies februāris, un būs labāk. un vispār, pagājušogad šāds aukstums turējās vēl ilgāk".
It kā tas būtu normāli. It kā tā būtu norma. It kā tas būtu pašsaprotami. Fuck you, man tas nav pieņemami!


(Un man ir žēl, ka visi mani pēdējā laika ieraksti ir par šo vienīgo tēmu, bet kur gan citur es vēl varu atļauties pasūdzēties, ja ne savā Cibā?)

Krīt uz nerviem man visi šitie teksti par to, ka "nav nepiemērotu laika apstākļu, vajag tikai piemēroti saģērbties". Ja jūs pavadītu deviņas stundas dienā darba vietā, kur salst pēc velna pat piecos (srsly!) džemperos, tad gan jau sāktu dziedāt citu dziesmiņu! Es pēc dabas esmu apveltīta ar karstajām slāvu asinīm (lasīt: man parasti nesalst), bet gluži vienkārši ir tādas temperatūras, pie kurām komfortabli justies vairs nevar, ja vien tu neesi polārlācis. Un es neesmu.
Jā, no šāda nemitīgi nepārejoša diskomforta es palieku kašķīga. Bet ko gan citu var gaidīt?

Man darbā šorīt ir tik auksts, ka kases aparāts strādā divreiz lēnāk un kompis negribēja startēties (iesprūda pie tā loga, kur jāspiež F1, lai turpinātu).
Būs tiešām intereses pēc jāatnes uz šejieni termometrs.

Turpinot iepriekšējā posta tēmu:
( jo kur īsti ir tā robeža? )

Bet kāpēc neviens nerunā par ACTA, kuru, kā izrādās, ir jau parakstījusi arī Latvija?



_____________
Vienkāršos vārdos: kas ir ACTA?

OK, atzīstās - pie kā ir mana 'Pēdējā Atlanta atgriešanās'? :)
Nav tā, ka man viņu tagad momentā vajag, vienkārši - skatījos uz savu (nelielo, bet tomēr) grāmatu plauktu un štukoju, ka tā vien liekas, ka bija vēl kāda grāmata, kas kādam ir iedota. Un tad atcerējos šo. Bet kam iedevu - i vairs nepateikšu.
Būs tiešām vienreiz jāsāk tas viss pierakstīt.

what if 'fk' in this tag means 'fuck you'?

The Good Girl (2002) - filma, kura 'paņem' ar to, ka ir tik vienkārša un tik ļoti patiesa. Filma par izvēli, ko izdarīt, kad iespēja piedāvā uzspļaut visam, pamest dzīvi, kas riebjas, un nebūt vairs 'labajai meitenei'. 5 balles no 5.

Going The Distance (2010) - girl meets boy, they fall in love. Viņi dzīvo katrs savā pilsētā. Viss. :D 2,5 no 5.

The Holiday (2006) - skatīt iepriekšējo filmu, tikai šeit viņi dzīvo katrs savā valstī, un fonā ir Ziemassvētki. :) 2 no 5.

( tālāk )

Man riebjas, ka sveši cilvēki, īpaši darbā, uzrunā mani uz 'tu'. Un man ir vienalga, vai viņam ir 40, 70 vai visi 100 gadi. Tas gluži vienkārši nav pieklājīgi.

Vakar konstatēju, ka mana pērļojuma pēdējie ~15cm ir nedaudz citā sarkanajā tonī nekā viss pārējais. Un tas ar visu to, ka pērlītes speciāli tiek iegādātas vienā konkrētā vietā UN es viņas pērku pēc kodiem, nevis uz aci. Nu, neko, ārā jau nu neārdīšu, 15cm tomēr ir aptuveni nedēļas darbs. Būs mans pērļojums ar pabalējuma efektu, un tas laikam nekas.

Vakar netīšām sākām skatīties kaut kādu krievu erudīcijas spēli jauniešiem. "Самый умный" saucās. Uztrāpījām uz raidījumu, kurā piedalījās kaut kādas meiteņu skolas audzēknes.

Nē, es pat labāk neko neteikšu. Labāk skatieties paši.
(Pilns raidījums šeit.)

Starp citu. Nebūs man te nekāda gada kopsavilkuma šogad. Nebija šajās dienās daudz laika sēdēt un reflektēt.
Tas laikam ir labi, ne?