About this Journal
Current Month
1234567
891011121314
15161718192021
22232425262728
293031
May. 23rd, 2024 @ 07:24 pm (no subject)
Kāds no jums nav dzīvojis Sarkandaugavā? Apsveru domu nopirkt mazu dzīvoklīti, bet ņemt lielus kredītus negribu.
About this Entry
May. 21st, 2024 @ 01:14 pm (no subject)
Svētdiena izvērtās par manu personīgo maratona dienu. Biju tramvajā nobraukusi jau pāris pieturas, kad konstatēju, ka koncerta svārkus esmu atstājusi mājās. Nu ko - lēcu laukā no tramvaja, sākumā domāju sadabūt Boltu - bet izrādījās, ka neviena Bolta tuvumā nav. Tad nu braucu atpakaļ ar tramvaju un tad atkal līdz Tallinas ielai un pēc tam naskā solītī rikšoju uz AVE Sol.

Bet nu koncerts bija ok, vienīgi jutos visai piekususi vēlāk. Bet tā jau ir labi, ka ir koris. Vasarā būs kora nometne, mācīsimies jaunu programmu.
About this Entry
May. 17th, 2024 @ 09:49 am (no subject)

Reizēm, kad man ir bēdīgi, es daru ko šādu. Protams, nav perfekti (jo mana angļu valoda nav tik laba). Bet tulkojumā dziesmu tekstiem vissvarīgākais ir iztulkot tā, lai zilbes apmēram atbilstu oriģinālam - lai var normāli nodziedāt.

By the Goddy , there're long tabeles, there're long tables.
There sits our dear Māra, dear Māra.

There sits our dear Māra, dear Māra
Decorating little shawls, little shawls (or villainītes)

Decorated, decorated, then she counted
Then put them in Goddy’s hands, Goddy’s hands.

Well, Goddy it’s in your power, in your power
All the power in your hands, in your hands.

In your hands, in your hands, in your hands
Key of our happiness, happiness.

Let us Goddy, climb the mountain, climb the mountain,
Don’t let us go down from it, down from it.

Let us, Goddy, give to others, give to others,
Not to ask from them so dearly, not to ask.
About this Entry
May. 16th, 2024 @ 10:59 pm (no subject)
Nobadojos trīs dienas. Daļēji tāpēc, ka pēdējā laikā redzu kaut kādus murgus sapņos - ka esmu smagi slima. Un tad badošanās ir vismaz kaut kas, ko es varu darīt, lai uzlabotu savu veselību.

Mēģinu atcerēties, kā es vilku sevi laukā no depresiju un apātiju bedrēm agrāk.
About this Entry
May. 11th, 2024 @ 12:00 am (no subject)
Es nezinu, kā man izkārpīties no šīs apātijas. :( Un vai tas vispār ir iespējams. Pie psihoterapeitiem atkal iet jēgu neredzu. Kādreiz taču gāju pat vairākus gadus. Un vai kāds tika pieminējis to upuris - varmāka - glābējs trīsstūri? Vispār pat īsti neatminos, ka būtu bijis kāds labums no tā visa.
About this Entry
May. 4th, 2024 @ 08:39 am (no subject)
Tags:

Šodien uz bērēm. Nomirusi Marijas tante - vienīgā, kas bija palikuši no tēta brāļiem un māsām. Un vakar bija bēres tēta brālēnam Pēterim.
About this Entry
Apr. 30th, 2024 @ 11:02 pm (no subject)
Šovakar uzzināju, ka nomirusi tēta māsa Marija un tēta brālēns. :( Divas bēres. Tikšu gan laikam tikai uz vienām.
About this Entry
Apr. 9th, 2024 @ 12:54 pm (no subject)
Šodien nedaudz parakstīju uz priekšu to savu lugu. Ok, ļoti maz, vien 799 vārdi. Bet nu tas tāpat ir labāk nekā nulle, vai ne? Varbūt kādu citu dienu būs lielāka iedvesma. Bet jāliek iekšā sev pašai šīs atskaites. Visgrūtāk jau ir samotivēt sevi pašu.
About this Entry
Apr. 9th, 2024 @ 07:31 am (no subject)
Brīvdienās mums bija koncerts ar kori "Ziemeļblāzmā". Tur gan ir veikts ļoti kvalitatīvs remotns. Atceros, ka mēs tur kādreiz bijām uz kaut kādu opereti, bet tas bija jau ļoti sen - pirms kādiem desmit gadiem, kad tā bija nupat izremontēta. Un šobrīd vēl nekas neizskatās nobružājies. Bet varbūt tas arī tāpēc, ka tur noslodze nav tik liela. Jo aizkļūt uz turieni bez personīgā autotransporta ir samērā izaicinošs pasākums. Piemēram, no manas dzīvesvietas tur nokļūšana ir paredzēta ar trim, labākajā variantā - divām pārsēšanām.
About this Entry
Apr. 2nd, 2024 @ 09:46 am (no subject)
Tags:

Bet vēl es nesen redzēju spocīgu sapni (bet man jau vienmēr tie sapņi spocīgi).

It kā es piedalītos tādā kā koru kopmēģinājumā, taču koru vietā ir politiskās partijas. Nu tad mēs visi sanākam tādā palielā telpā un sēžamies nevis pa balsīm, bet pa partijām. Priekšā iziet diriģēt kaut kāds deputāts ar gariem, tumšiem, cirtainiem matiem, kurš it kā esot no ZZS??? Un viņš saka - tūlīt sāksim dziedāt. Es tā kautrīgi pajautāju - no kuras vietas, uz ko viņš tā nicīgi uz mani paskatās, novelk bikses un parāda pliku dibenu, sakot - no vienas vietas. ???
Pēc tam es sapnī sašutusi ceļos kājās un saku kaismīgu runu par to, ka tāda necieņas izrādīšana ir galīgi nepieņemama. Visi apkārtējie arī sašūmējas un tā partija visa aiziet no zāles. Ar to sapnis beidzas.
About this Entry
Apr. 2nd, 2024 @ 07:38 am (no subject)
Brīvdienās biju laukos. Mācīju mammai apieties ar planšeti - it īpaši ar Whatsapp. Citādi viņai nomināli ir savs konts, bet viņa to reti izmanto. Tā viņa aizsūtīja apsveikumus savām draudzenēm un drusku vairāk sarakstījās ar savu māsīcu. Jutās ļoti apmierināta, acis viņai sprikstēja - kā jau parasti tas notiek ar cilvēkiem, kas apgūst kaut kādas jaunas prasmes un viņiem tās sāk izdoties. :)

Vēl es palasīju priekšā mammai un brālim to savas lugas sākumu. Man ar to ir ieilgusi radošā krīze, kuru gribētos pārvarēt, jo tādi - nepabeigtie darbi - sajūtu ziņā ir kā neizpildīts solījums vai neatdots parāds. Īpašu sajūsmu viņi par šo ideju sākumā neizrādīja, toties vēlāk izteica atzinīgus vārdus un laikam pat tie nebija teikti tā - pieklājības pēc. Mēģināšu vienkārši paturpināt rakstīt. Pieķerties vismaz pāris reizes nedēļā un sākt kādu brīdi rakstīt kaut drusciņ. Varbūt tā ir lielāka iespēja, ka tā mūza atkal atlidos. Jo pāris reizes rakstīšanas laikā mūza patiešām atlidoja - un tad es jau sāku aprakstīt nevis savas fantāzijas, bet jau tādu reālu ciematu, kuru es savā galvā redzu - ziema, neliels ciemats, kurā vienā pusē ir gan mājas ar piemājas zemi un kurās retos gadījumos dažs vēl tur pat kādu lopiņu, kā arī nelielas trīsstāvu daudzdzīvokļu mājas. Ciemata centrs ar dažiem veikaliem un autobusu pieturu. Tur savas dzīves dzīvo tie manis radītie varoņi. Jeb varbūt - es nemaz tos neesmu radījusi, bet iedvesmas brīdī man izdodas pavērt to plīvuru, kas šķir mūsu realitāti no viņējās un aprakstīt notikumus, kas notiek viņu dzīvēs?
About this Entry
Mar. 28th, 2024 @ 11:16 am (no subject)
Vecākajam brālim kaut kad jābrauc uz Rīgu ar nakšņošanu. Parasti viņš paliek jaunākā brāļa draudzenes dzīvoklī, bet šoreiz viņš gribētu palikt pie manis, jo tīri atrašanās vietas ziņā mans miteklis viņam būtu izdevīgāks. Tā nu man vajadzētu nopirkt kaut kādu saliekamu guļamo ciemiņiem, ko ikdienā varētu salocīt un nobāzt kādā mana mazā dzīvokļa stūrī. Ar vienu aci skatos uz šo te - https://www.jysk.lv/matracis-tordis-dreamzone-120379-lv.html - jo varbūt tad arī kādreiz brāļa meitas varētu pie manis nakšņot. Bet būtu jāaizbrauc apskatīt tas dzīvē, jo uz bildēm neizskatās, ka būtu baigi labā kvalitāte.

UPD. Varbūt saliekamo gultu? https://www.jysk.lv/salokama-gulta-bajlum-119222-lv.html
About this Entry
Mar. 7th, 2024 @ 10:10 am (no subject)
Zvanīšanās un rakstīāšana laikam atmaksājās. It kā linki dabūti, varēšu piedalīties tajās mācībās. Bet nu tā man mācība uz priekšdienām.
About this Entry
Feb. 22nd, 2024 @ 01:37 pm (no subject)
Man vieni no briesmīgākajiem murgiem vienmēr ir bijuši saistībā ar karu. Ka ir karš, ka ir jāslēpjas, ka ir jātaisa kaut kādas partizānu cīņas, lai izdzīvotu. Šodien darbā apzināja mūsu tālruņu numurus un adreses gadījumam, ja valstī tiks noteikts ārkārtas stāvoklis. Iepriekšējo reizi tik saspringta sajūta bija pašā iebrukuma Ukrainā sākumā. :(

Vēl man liekas, ka iepriekšējā Saeima tiešām bija krietni vien jēdzīgāka par pašreizējo. Toreiz biju balsojusi par Jauno konservatīvo partiju un biju apmierināta, ka viņi nebija ar mieru iet kopā valdībā ar ZZS (kas ļoti draudzējās ar Lembergu). Domāju, ka ja viņi būtu uz kara sākšanās brīdi valdībā, Latvija Ukrainu atbalstītu mazāk. Atceros, ka viņi bija klāt un ar saviem balsojumiem pavirzīja uz priekšu tādus gadiem muļļātus jautājumus kā depozīta sistēmas ieviešana, teritoriālā reforma un Okupācijas pieminekļa nojaukšana. Man patika arī tas, kā viņi balsoja par par kopdzīves likumu, kas - izrādījās - vairumam bija krietni svarīgāk par tām visām citām lietām (ko nu es galīgi nesaprotu). Man personīgi liekās ļoti netaisnīgi, viņi neiekļuva Saeimā, kamēr tur iekļuva Šlesers, par kura Rīdzenes sarunām, šķiet, vairums ir aizmirsuši, jo galvenais, ka nosaukumā ir rakstīts, ka Latvija pirmajā vietā vai Krištopāns, kurš savulaik nosauca Latviju par muļķu zemi un aizbrauca uz Ameriku.

Kuras ir bijušas jēdzīgākās Saeimas, valdības, amatpersonas? Jo mums ir tādi politiķi, kādi nu ir. Parastie cilvēki iet politikā arī baigi neraujas. Tad nu no esošajiem ir jāizvēlas tie, kuri ir saprātīgāki/ godīgāki/ ar tendenci mācīties un spēju vienoties kopējā labuma vārdā. Ja mēs izvēlēsimies labākos no esošajiem, tad varbūt pēc kāda laika - redzot, ka politikā ir drusku jēdzīgākas personības, tur arī vairāk sāks iet normālāki cilvēki. Un tad mēs varēsim izvēlēties jau labākos no normālajiem. Un vēl pēc kāda laika - labākos no labākajiem. Varētu padomāt - naivi. Bet no otras puses - jāiet jau ir pareizajā virzienā, jo - ejot pretējā virzienā, viss kļūs tikai sliktāk un sliktāk. Un jāstreb tas būs mums pašiem vecumdienās un - ko - domāju, neviens negrib- nākošajai paaudzei.
About this Entry
Feb. 20th, 2024 @ 09:12 am (no subject)
Es par Navaļniju laikam biju krietni labākās domās nekā liela daļa, jo par viņu vairāk sāku interesēties pēc viņa saindēšanas un skatījos tieši viņa pēdējo gadu video, kā arī citu personu domas par viņu. Es, protams, nezinu, kāds viņš bija, es tikai uzrakstīšu, kāpēc es par viņu domāju tā, kā es domāju.

Es tiešām uzskatu, ka cilvēkiem var mainīties domas, ja viņš pārliecinās par to, ka viņš iepriekš ir kļūdījies. Piemēram, mums mājās tētis idealizēja padomju laikus, jo tajā laikā viņam bija darbs, tajā laikā viņam bija jaunība. Un pa lielam es arī biju daudz vairāk kriesi noskaņota - visticamāk - arī viņa ietekmē. Bet tad es satiku cilvēku, ar kuru mēs daudz runājām par politiku un ekonomiku, es pati sāku vairāk pētīt šos jautājumus un mani uzskati nomainījās - kļuva krietni vien labējāki. Drīzāk mani biedē tādi cilvēki, kuri nekad nemaina savu viedokli un pat neieklausās pretējās puses argumentos - jo tie tad ir cilvēki, kas ir paštaisni un ar kuriem nav iespējams panākt kaut kādu kopsaucēju. :(

Apkārtne ļoti daudz ko ietekmē. Ja sākumā Navaļnijs turējās kopā ar "Ābolu", vēlāk ar nacionāļiem, tad vēlāk viņš sāka sadarboties un viņu sāka atbalstīt tādi cilveki kā Sergejs Gurijevs, Ņemcovs un Mihails Kasjanovs, kas - domāju, arī ļoti ietekmēja viņa domas attiecībā uz daudziem jautājumiem. Viņš gribēja daudz vairāk pilnvaru nodot reģioniem, cīnījās ar korupciju un gribēja pārvērst Krieviju par parlamentāru republiku.

Visādā ziņā nenovēlu nevienam cilvēkam to, ko viņš un viņa ģimene piedzīvoja. :( Viņu pašu aplēja ar zeļonku, kā dēļ viņš kļuva pa pusei akls, viņu n-tās reizes arestēja - tajā skaitā arī 2015.gadā. Tajā laikā viņš kopā ar Ņemcovu taisījās organizēt maršu, kurā viens no punktiem bija pieprasīt jebkādas agresijas pret Ukrainu pārtraukšanu, dalīja skrejlapas cilvēkiem, aicinot uz to. Bet Putins viņu arestēja. Un pa to laiku, kamēr Navaļnijs bija aiz restēm, nogalināja Ņemcovu. Tāpēc tas maršs - lai gan tajā joprojām bija arī plakāti pret karu Ukrainā, vairāk tomēr bija Ņemcova piemiņas maršs. Ja tas būtu noticis tā, kā iecerēts, daudzu cilvēku acīs viņa tēls, manuprāt, būtu pamainījies. Jo parādītu, ka viņš mainās un iet pareizajā virzienā. :(

Pret viņu un viņa brāli tika nepamatoti ierosināta krimināllieta, kuras rezultātā viņa brālis dabūja vairākus gadus nosēdēt cietumā (par šo spriedumu Krievija pat izmaksāja Navaļinjiem kompensāciju vairāku miljonu rubļu apmērā, jo Eiropas cilvēktiesību tiesa atzina to par nepamatotu. Taču tiesa lietu aizsūtīja atpakaļ jaunai izskatīšanai uz Krieviju. Un Krievija no jauna izskatīja šo lietu un atkal atzina Navaļinja vainu). Tā lieta bija pilnīgi safabricēta. :( Navaļinja sieva vienreiz tika gandrīz noindēta. Tad Navaļnija indēšanas mēģinājums, pēc kura viņš neticamā kārtā izdzīvoja un ar Kristo Grozeva palīdzība atmaskoja savus indētājus. Un tad viņa atgriešanās Krievijā (man jau likās, ka viņa lidmašīnu nosēdinās citā lidostā nevis tur, kur viņu gaidīja viņa atbalstītāji), apcietināšana, drausmīgākiie farsi - izbraukuma tiesas, tad viņa vazāšana pa pašiem drausmīgākajiem cietumiem Krievijā un tagad - viņa nāve.

Man liekas, ka cilvēka dzīve ir jāvērtē pēc tā, vai viņš savā dzīvē ir izdarījis vairāk laba vai slikta. Man kopumā viņa dzīve šķiet ar plus zīmi. Lai dus Dieva mierā. :(
About this Entry
Feb. 12th, 2024 @ 03:51 pm (no subject)
Šodien sastrīdējos Twitterī ar kādu kvēlu Palestīnas atbalstītāju, kura pamatoja to, ka man nepiemīt kritiskā domāšana ar to, ka viņa, redz, esot pētniece, kamēr manā profilā tur ir ierakstīts, ka es esmu dziesmu autore. Diez, kāpēc tik daudz palestīniešu aizstāvju ir tik histēriski un agresīvi? :(
About this Entry
Feb. 8th, 2024 @ 08:58 am (no subject)
Vakar bija baigi foršs mēģinājums korī. Mācījāmies jaunas dziesmas koncertam - forši, ja gadās būt mēģinājumos, kad visi kopā apgūst jauno repertuāru. Tad ieliek tos pamatus. Es esmu sapratusi, ka man - lai kaut ko visātrāk iemācītos, vajag dabūt kaut kādu sajūtu un sapratni. Ja es to mācāmo lietu saprotu un sajūtu, tad arī iemācos un iemācīto lietu varu atcerēties pat ļoti ilgu laiku. Kaut kad mēģināju uz klavierēm nospēlēt kaut kādas dziesmas, kuras agrāk no notīm biju iemācījusies spēlēt. Ar taustīšanos, bet pamazām es tās dziesmas varu nospēlēt. Bet ja kāds man liktu uzrakstīt notis - tas būtu bezcers, es rakstītās notis vispār neatceros. Toties - iespējams - man tādu jaunu lietu apguvei var paiet vairāk laika nekā vidēji citiem cilvēkiem. :(

Savā balsu grupā mēs šobrīd esam piecas. Bet vakar diriģents spēlēja vairākas reizes mūsu balsi (man ir aizdomas, ka tas tika darīt tieši manis dēļ). Bet rezultātā es tās dziesmas apguvu daudz labāk un varēju dot krietni lielāku ieguldījumu savā balsu grupā. :)
About this Entry
Jan. 26th, 2024 @ 11:09 am (no subject)
Biju pirms pāris dienām iegājusi grāmatu antikvariātā "Gunas grāmatas". Laikam foršākais grāmatu antikvariāts, kurā esmu bijusi.
About this Entry
Jan. 23rd, 2024 @ 12:09 pm (no subject)
Kā jūs atšķirat, kuras ir tās vēlēšanās, kuras jūs pa īstam gribat un kuras - tās, kuras jums ir iedvesis kāds cits - ka jums tās ir jāgrib?

Es kaut kā secināju, ka tās īstās vēlēšanās piepildīt ir daudz, daudz vieglāk, tās nāk dabiskāk. Es kādreiz ļoti gribēju spēlēt orķestrī. Reiz pirms kaut kādas balles klubā notika koncerts, kurā uzstājās orķestris. Tas bija tik skaisti, ka es pie sevis nodomāju, ka es arī tā gribu. Un tas piepildījās - pēc kāda laika es spēlēju Jelgavā Raita Ašmaņa bigbendā. Atceros tādu Pavasara koncertu Jelgavas pils zālē. Uzsājās koris "Naktstaureņi" - es kādu brīdi tur gāju, tad uzstājās Studentu teātris ar savu priekšnesumu (es tur arī īsu brīdi gāju) un tad sākām spēlēt mēs. Un es sapratu, ka esmu savā īstajā vietā tobrīd. Tā ir pati labākā sajūta - būt savā īstajā vietā īstajā brīdī. Ar laiku jau tās vietas un sajūtas mēdz mainīties.
About this Entry
Jan. 22nd, 2024 @ 02:03 pm (no subject)
Pārvākšanās laikā kaut kur ir pazudis mans bērnības dienu fotogrāfiju albums, kuru es pati līmēju kādu desmit - vienpadsmit gadu vecumā. Tas bija tumši lillā krāsā ar pelēkām lapām, uz vāka es biju uzlīmējusi tajā laikā ļoti retu un krutu novelkamo bildīti - Mikipeli, kas brauc ar auto.

Bet nu vakar drusku sirds nomierinājās, jo, kārtojot bildes datorā, sapratu, ka kaut kad esmu no tā albuma ieskanējusi visas fotogrāfijas. Līdz ar to - pat ja fiziski es to albumu tā arī neatradīšu, tad vismaz bildes man joprojām ir.
About this Entry