About this Journal
Current Month
 123456
78910111213
14151617181920
21222324252627
28293031
Jun. 1st, 2025 @ 02:36 pm (no subject)
Jāturpina turēt īkšķi un lūgt Dieviņu par manu mammu. Šodien aizbraucu pie viņas uz slimnīcu dzimtajā mazpilsētā, tagad jau braucu atpakaļ uz Rīgu. Klepus viņai ir šausmīgi drausmīgs, bet brālis saka, ka esot mazāks kā bijis.

Vakar nakts viņai esot bijusi grūta, viņa naktīs svīst un klepo. Tas traki, jo miegs ka reiz ir vienas no labākajām zālēm.

Lai Dievs dod, ka vakar ir bijusi beidzot tā krīze un tagad sākas atveselošanās. Galīgi nav joki mūsdienās ar klepu un vīrusiem. :(
About this Entry
May. 28th, 2025 @ 09:23 pm (no subject)
Uztraucos par mammu. :( Piezvanīju, bet pacēla brālis, kurš teica, ka mamma esot sagurusi. :( Un vēl tas riebīgais Čūskas gads.
About this Entry
May. 28th, 2025 @ 09:17 pm (no subject)
Lai Dieviņš palīdz manai mammai, tas riebīgais klepus izrādījās plaušu karsonis. Man jau tā likās pēc viņas klepus skaņām. Ak, šausmas, es zinu, cik tas ir smagi.
About this Entry
May. 28th, 2025 @ 02:18 pm (no subject)
Man mammai vajadzētu nopirkt uz dzimšanas dienu jaunus krūšturus. Bet viņai vajag bez polsterējuma un bez stīpiņām. Bet nu viņai tāpat ir kāda B vai C bļodiņa. Bet lielākā daļa krūšturu (jo īpaši no glītāko gala) ir domāti sievietēm, kuras var bez tiem arī mierīgi iztikt. Es galīgi neesmu sajūsmā nedz par Laumu, nedz par Rosmi. Vislabākos un funkcionālākos par salīdzinoši labu cenu līdz šim es esmu atradusi "Milavitsa" un "Marks and Spencer", bet tie šobrīd Latvijā nav. Šodien domāju šturmēt Origo - redzēju, ka tur ir kaut kādi veļas veikali, tad nu pirms kora mēģinājuma būs jāaiziet un jāievērtē.

Vēl gribētu nopirkt ērtus apavus garām pastaigām pa pilsētu, lai atgrieztu savā dzīvē staigāšanas tradīciju, kāda man bija tad, kad es vēl dzīvoju Āgenskalna priedēs un teju katru dienu gāju mājās no darba Eksporta ielā.
About this Entry
May. 11th, 2025 @ 11:50 pm (no subject)
Nestrādā man notievēšanas metodes ar striktām diētām. Pareizāk sakot, strādā, bet tām saņemties ir nenormāli grūti. Ilgākais, ko esmu izturējusi, bija divi mēneši pēc ajūrvēdas ārstes norādījumiem, kuru laikā nometu sešus kg un uzlaboju daudzus rādītājus. Un vēl viena strikta diēta, kad mēnesi atteicos no cukura un baltajiem miltiem. Nometu kādus četrus kg.

Man riebjas brūnie makaroni (tie garšo pēc ūdenī izmērcētas rupjmaizes), man nepatīk brūnie rīsi un grieķu jogurts. Un šo sastāvdaļu esamība ēdienā vien man jau rada stresu. Pēc tam nav sajūtas, ka esi paēdis, jo esi ēdis negaršīgi un jūties kā tāds nabadziņš. Man vieglāk (un es reāli atceros, ka esmu pat visai nemanot notievējusi) ir ēst mazākas porcijas un retāk, bet to, kas man garšo. Galvenais - apzināt veselīgos ēdienus, kas man garšo. Piemēram, kādreiz kojās es regulāri gatavoju ļoti garšīgu dārzeņu sautējumu ar sautētu gaļu. Jāmēģina atcerēties vai varbūt pat kādā dienasgrāmatā esmu pierakstījusi tās īstās proporcijas.

Un vēl ir doma staigāt. Jo tās papildus nosvilinātās kalorijas nav īpaši daudz, bet pietiekoši, lai varētu atļauties izdzert latti, piemēram, un tāpat palikt ar kaloriju deficītu.
About this Entry
May. 8th, 2025 @ 08:47 pm (no subject)
Saistībā ar zobu ļoti noveicās. Vakar piezvanīju uz Rīgas zobārstniecību (viņiem ir laba atrašanās vieta - pašā centrā) un vairākas reizes esmu gājusi tur labot izlūzušus zobu gabaliņus. Vakar piezvanīju un laimīgā kārtā kāds šodien bija atteicis vizīti un tā nu es tiku pie zoba labošanas necerēti ātri. Šodien salaboja, ļoti ceru, ka viss būs labi. Par pārējiem zobiem tāpat kā mana vietējā ārste teica, ka viss esot ok. Pusi sedza apdrošinātājs, tāpēc bija jāmaksā 60 EUR.
About this Entry
May. 6th, 2025 @ 10:41 pm (no subject)
Ak, šausmas, izkrita plombe, kas bija zobā divdesmit gadus vismaz. :( Toreiz to zobu laboja vietējā daktere, jo Rīgā man piedāvāja zobu tikai izraut, bet tas ir nedaudz redzams, kad smaidu. :( Diez tagad ārsti arī piedāvās raut laukā jeb mēģinās glābt?
About this Entry
May. 6th, 2025 @ 10:38 am (no subject)
Es pēdējā laikā daudz domāju par nāvi.
About this Entry
May. 6th, 2025 @ 10:01 am (no subject)
Brīvdienās biju aizbraukusi uz laukiem. Ārā bija pavēss, tāpēc es nedaudz pakārtoju grāmatu plauktus mazajā istabā. Mums laukos ir ļoti daudz mācību grāmatu. Skolas mācību grāmatas ir metru garš plaukts divās rindās un vēl mazliet + vēl otrs tāds pats plaukts divās rindās ar grāmatām par fiziku, matemātiku, ķīmiju. Šis tikai latviešu valodā. Vēl ir arī lērums (tāds metru plats un 60 cm dziļš plaukts pilnībā piekrāmēts ar grāmatām par fiziku, matemātiku krievu valodā).

Gribu pamazām grāmatas salikt pa tēmām (mums laukos ir vairāk kā 2600 grāmatas). Saistībā ar to es apzinos, ka man ļoti besī, ka grāmatas izdod/ izdeva kaut kādos nestandarta formātos. Kaut kādi mazi knipucīši. Vēl kaut kādas kvadrātformas. Kaut kādas pagarinātās formas. Mākslas grāmatām var saprast - tur vajag, lai varētu bildi lielāku ielikt, bet kāpēc kaut kādi stāsti vai romāni tādās jāliek?

Bet vispār - kad paskatījos dažas vecas mācību grāmatas - man trāpījās par latviešu valodu - man liekās, ka tās ir visai sakarīgas un saprotami uzrakstītas. Un uzdevumi latviešu bērniem uzrakstīti saprotamāk kā, piemēram, LAIPAS grāmatās (kuras domātas pieaugušajiem, kuri vispār nezina latviešu valodu, bet kurās uzdevumi sarakstīti tā, ka izskatās, ka to mērķis ir atbaidīt cilvēkus no latviešu valodas apgūšanas, nevis palīdzēt to apgūt (piemērs - aizpildiet tabulu, ievietojot vārdus atbilstošajos locījumos). :(
About this Entry
Apr. 25th, 2025 @ 08:56 pm (no subject)
Tā, nupat beidzās 72 stundu badošanās. Sajūta laba. Pats labākais, ka pazudusi tā pretīgā sajūta krūtīs pēc vīrusa.
Šogad ir paredzēts badoties vismaz 4 dienas mēnesī. Tagad es esmu jau pusi no maija normas izpildījusi. Vēl tik vajadzētu iemācīties ēst mazāk našķu.
About this Entry
Apr. 22nd, 2025 @ 03:08 pm (no subject)
Tags:

Kaut kāds ārprāts. Atkal temperatūra un slikta pašsajūta. Mājās ejot būs jānopērk Covid un gripas tests. Jo nu cik var. :( Saslimstu, it kā atkopjos uz pāris dienām, tad atkal ar jaunu vilni, tad atkal atkopjos, tad atkal. :( Turklāt nupat uzzināju, ka man neapmaksās pagājušajā gadā nopirktās brilles, jo to var pieprasīt reizi divos gados, bet no nākošā gada mēs jau skaitīsimies cita iestāde. :( Eh.
About this Entry
Apr. 17th, 2025 @ 07:53 am (no subject)
Kādreiz man kustību daudzumu nodrošināja tas, ka es bieži gāju no darba uz mājām. Darbs man bija Eksporta ielā - pie Dziesmu svētku parka, bet mājas - Āgenskalna priedēs. Tā nu mājās iešana bija jauka pastaiga pa diezgan glītu maršrutu aptuveni stundas garumā. Es parasti arī gāju nevis pa taisnāko maršrutu, bet pa skaistāko - pa Āgenskala ielu visā tās garumā - gar skaistajām, trīsdesmitajos gados celtajām privātmājām ar dārziem, gar skolu, kuras liepu dzīvžogs bija izveidots kā augsta, gluda, zaļa siena, tad līdz savam daudzdzīvokļu māju rajonam, kuram tāpat apkārtnē bija salīdzinoši daudz koku, kas radīja tādu patīkamu sajūtu. Lai cilvēkiem gribētos staigāt vairāk, vajag skaistus pastaigu maršrutus.
Visādā ziņā jādomā, kā pēc atveseļošanās ieintegrēt savā dzīvē vairāk veselīgu paradumu. Jo ar tādu imunitāti kā tagad ilgi nenovilkt. :(
About this Entry
Apr. 17th, 2025 @ 07:45 am (no subject)
Man ir kaut kas nopietni jādara ar savu imunitāti. :( Citādi atkal noķēru kaut kādu draņķa vīrusu ar paaugstu temperatūru un kakla sāpēm. Nav jau brīnums. Bet var jau būt, ka tā izpaužas tās daudzās planētas, kas bija draudzīgi sastājušās manā astotajā mājā. Iepriekšējā reizē, kad bija līdzīgs izkārtojums, es dabūju paņemt nedēļu ārkārtas atvaļinājuma, jo arī slimoju.
About this Entry
Apr. 17th, 2025 @ 07:26 am (no subject)
Tags:

Naktī es redzēju, ka es esmu aizbraukusi uz savu dzimto pilsētu, kas gan izskatījās nedaudz savādāk nekā reālajā dzīvē. Tur bija kāds paliels krustojums, kurā krustojās piecas ielas. Es pagriezos un gāju uz centra pusi. Bet sanāca man iet garām mājām - nelielām mājām, kuras drīzāk varēja nosaukt izskatījās kā senu laiku šķūnīši, jo bija celti no parastiem, neapstrādātiem dēļiem, kas laika gaitā bija kļuvuši pelēki. Katra tāda mājvieta sastāvēja no mazas mājas - tikai istaba un virtuve un neliels priekšnams un neliela iekšpaglama, kūts, kurā varēja mitināties vien pāris aitas un vistas un šķūnīša. Tā kā es zināju, ka tuvojas Lieldienas, daudzās mājās cilvēki gatavojās kaut jērus. Viss māju rajons bija apjozts ar tādu pašu dēļu sētu. Es iegāju iekšā un attapos tādā kā palielā laukumā. Es zināju, ka tur arī kādreiz bija stāvējušas tādas būdas, bet tās laika gaitā bija sabrukušas. Tā bija tāda apokaliptiska sajūta. Vieta, kur dzīvo ļoti daudz nabadzīgu cilvēku, kuri nedomā par augstākām matērijām, bet vien par to, kā izdzīvot šo dienu. Virs galvas - skaistas, zilas pavasara debesis ar pāris mākonīšiem, zem kājām - maiga, zaļa pirmā pavasara zālīte. Bet visapkārt pelēkajās būdās - nocietinājušies cilvēki, kuru vienīgā doma ir - izdzīvot.

Redzot - cik ātri cilvēki ir spējīgi degradēties, neviļus ir jāaizdomājas - varbūt kaut kas līdzīgs kādreiz notika ar Atlantīdu? Liela kataklizma, iznīcina absolūti lielāko daļu, kas reāli prot radīt tās tehnoloģijas, kas dara mūsu dzīvi ērtu, un mēs atgriežamies tālā pagātnē. Un cilvēce sāk mācīties visu no jauna.
About this Entry
Apr. 8th, 2025 @ 12:37 pm (no subject)
Tags:

Vienu nakti redzēju sapnī, ka es esmu kaut kādā milzīgā sanatorijā - un tur bija kāda ļoti maza auguma jauna meitene, kurai vajadzēja nokļūt uz desmito stāvu. Tā nu mēs aizgājām uz liftu, tas atradās tādā režģotā metāla šahtā. Bet izrādījās, ka lifts ir tik mazs, ka man ar kaut kādiem ratiņiem, kurus es stūmu - tur vairs nepietiek vietas. Un tad tā meitene iegāja liftā viena pati. Lifts sāka braukt augšup. Un tad es ievēroju, ka no dažādiem stāviem cilvēki lec un pieķeras pie tā lifta malas, lai ātrāk tiktu augšā. Tā nu bija tas skats - uz augšu braucošs lifts, pie kura pieķērušies cilvēki - vīrietis uzvalkā un ar portfeli vienā rokā, klasiskā gaiši rozā kleitā tērpta sievete augstpapēžu kurpēs un elegantu frizūru. Tad vēl kāds biroja darbinieks, kas savukārt jau bija pieķēries pie kāda cita vīrieša kājas. Tā frīkaini.
About this Entry
Apr. 2nd, 2025 @ 03:21 pm (no subject)
Šodien biju uz obligāto veselības pārbaudi. Analīžu rezultātus atsūtīs pēc kāda laika. Bet neiroloģe šodien man uzprasīja, kad es pēdējo reizi esot bijusi pie endokrinologa, jo man esot izvelbtas acis. :(

Vispār jau ar manu diagnozi - hipoteriozi - izvelbtas acis nav simptoms. Un vispār - es nevaru saprast - kā viņa zina, ka man ir izvelbtas acis, redzot mani pirmo un vienīgo reizi mūžā? Aizgāju mājās, uztaisīju fočeni, salīdzināju ar savu fočeni pirms trim gadiem un nekādas izmaiņas neredzu.
About this Entry
Mar. 28th, 2025 @ 07:24 am (no subject)
Tags:

Sapnī redzēju, ka esmu nokļuvusi kaut kādās glaunās kāzās Gruzijā. Mēs ar daudziem viesiem stāvējām tādā kā skaistā zaļā pļavā un skatījāmies, kā pa pils kāpnēm, kas bija izbūvētas tā, ka mēs redzējām tikai nelielu kāpņu daļu, pārējo skatam nosedza priekšējās pils sienas, kāpj lejā līgava. Viņa sākumā bija ar izspūrušiem matiem un rītakleitā. Bet - kad viņa nokāpa vienu kāpņu posmu, viņu ielenca radinieces, turot priekšā baltas drānas. Un viņa jau kāpa zemāk safrizēta. Nākošajā kāpņu posmā viņu atkal ielenca un tad viņa jau parādījās kāzu kleitā. Bet pēdējā posmā viņai uzlika arī plīvuru. Man blakus stāvēja kāda skaista kundze gados ar elegantu tumšo matu mezglu, gaumīgi uzkrāsojusies un ģērbusies elegantā kostīmā. Visi cilvēki bija tādi apgaroti un mierpilni. Bija sajūta, ka es atrodos tādas laimīgu augstākās sabiedrības pārstāvju vidū, kuri turklāt nav augstprātīgi, bet cieņpilni. Bija skaista vasaras novakare.

Otra sapņa daļa pārvērtās par kaut ko dīvainu - es reizē biju gan it kā darbā ar savām kolēģēm, bet pie mana priekšnieka regulāri mēdza iegriezties kabinetā Tramps (nu, gan, Tramps man jau sāk sapņos rādīties!!!). Bet sazin kāpēc mans darbs atradās tieši lidostā, kur atradās arī visādas apģērbu būdas - kā tirgū. Un tad Tramps ar savu sievu gāja tur skatīties, vai nevar nopirkt jaunu kreklu. Un viņam nepatika, ka tur viss ir tik lēts. Viņš sāka tirgus būdas īpašniekam klārēt, ka tik lētus kreklus taču neviens sevi cienošs cilvēks nepirks, ka viņam ir jāmaina biznesa modelis un jāievieš sortimentā dārgu zīmolu drēbes. Pārdevējs pret viņu izturējās tāpat kā pret jebkuru traku apmeklētāju. Neko neiebilda, māja ar galvu un gaidīja, kad viņš pazudīs.
About this Entry
Mar. 27th, 2025 @ 03:06 pm (no subject)
Izskatās, ka ar mirkļbirkām parāda tikai pēdējos sešdesmit ierakstus. :(
About this Entry
Mar. 27th, 2025 @ 02:55 pm (no subject)
Biju sapriecājusies, ka nu vairs tikai izskatos baisa, bet esmu vesela, bet pēkšņi atkal sajūta, ka kaut kas nav.:( Vīrusi pēdējā laikā ir kļuvuši tādi ģiftīgi. Tādi - īpaši nejauki, sīksti, kurus grūti izdabūt laukā, ja viņi kaut kā tevī ir ieperinājušies. Bet nu labi - dzeršu savu karsto dzērienu, varbūt pat dzērvenes mājās aprīšu.Tad jau redzēs, kā man klāsies. Vēl jāiztur šodiena un rītdiena, tad jau būs kādu brīdi mierīgāk (cerams).
About this Entry
Mar. 26th, 2025 @ 07:55 am (no subject)
Es šodien esmu darbā (man uz trim dienām jāaizvieto priekšniece atkal - paturiet par mani īkšķus).
Vīruss beidzot ir atkāpies, šoreiz tas bija izdomājis man uzbrukt trīs etapos - sākumā - nedaudz sāpēja kakls, neliela temperatūra, nepatīkama sajūta krūtis. Kad tas drusku pārgāja, tad sākās briesmīgas iesnas un nemitīga šķaudīšana. Kad arī tas pārgāja, uz lūpas un pat uz deguna!!! uzmetās herpes vīruss, kā arī es aizsmaku.

Tagad normāli, bet izskatos gan pabaisi. Jāaiziet būs nopirkt kafija un jāsagatavojas šim trīs dienu periodam.
About this Entry