O, jā. Es pat dažus esmu nobanojusi tikai tāpēc, ka viņi (īpaši noteiktā garastāvoklī) ir spējīgi tikai izvirst ārkārtīgi agresīvos hiperbolām pilnos monologos par sev aktuālu tēmu (parasti vienu un to pašu, mūžam aktuālo), neatkarīgi no ieraksta teksta.
Apmēram tā, ka ierakstu: "Man patīk šādos sniegainos rītos sēdē pie loga un lasīt dzeju.", bet komentārs ir :"Ja tu nebūtu debila, nozombēta ļevoku kuce, tu te tagad nerakstītu par sniegu ar mājieniem, kā ienīsti white men supremacy, bet gan...[seko vairāki tūkstoši zīmju par Trampu, Antifa, Sorosu, BLM, nelegālajiem migrantiem, JP, Žižeku, neskaitāmi linki uz video ar neatzītu zinātnieku un dīvainu garīgo līderu sludinājumiem, linki uz tekstu fragmentiem, no noteiktas politiskās orientācijas e-medijiem un dzeltenajiem portāliem + vēl beigās kāds uz minējumiem balstīts mēģinājums parupji uzbraukt par manu privāto dzīvi].
:) :) jā, viemēr esmu apbrīnojusi, kā tu šito izturi. tu dažiem cilvēkiem esi kā bullim sarkana lupata sazinkāpēc.
Esmu viena no ļoti retajām, kas joprojām absolūto vairumu ierakstu atstāj publiskus, domāju, ka tas arī viss. Agrāk tāda villošanās un brēkšana bija biežāka. Tagad ir vai nu normālu cilvēku slēgtie ieraksti, vai Pasaules Glābēju plosīšanās ar linkiem.
jā, tieši tur ir tā lieta. tu bez atslēgas raksti tādus parastus ierakstus, kādus citi raksta zem atslēgas, un dažam lasītājam no šo ierakstu normāluma rodas iekšējs konflikts ar savu iekšējo pasauli un viņš, kā izrādās, to nevar izturēt.
Un vēl - kā zemāk tiek demonstrēts - es pievelku arī pavisam dīvainus, vientuļus pervertus. Kaut gan konkrētais tipāžs mēģina stalkot ne tikai mani, bet ir diezgan plaša profila, kas viņu padara drīzāk nožēlojamu nekā biedējošu.
kas tur ko apbrīnot - gribas taču uzmanību, ja mājās ir tikai vienatne.
| |