braucu autobusā no rīta, lasīju poteru un raudāju. tik smieklīgi, bet pilnīgi godīgi - tā ir viena no aizkustinošākajām grāmatām, ko es jebkad esmu lasījusi. un pārlasījusi. un tad izlasījusi vēlreiz. harry, i <3 you.
un man ir kaut kāds baiss uztraukums. tā, ka iekšā viss griežas, nevar ieēst un paliek slikta dūša. un, protams, tam nav nekāda racionāla iemesla. besī, kad tā notiek.