Ātrā lejuplāde: “LU Noslēguma darbu” bibliogrāfijas stila fails (Jāņem ar “Save link as…”)

Šoreiz neliels stāsts studentiem, kam šogad jāraksta bakalaura darbs, kā arī citiem, kam vajadzīgs rakstīt tekstu ar bibliogrāfiskām atsaucēm uz informācijas avotiem.

Lasīt visu tekstu …

Rakājoties pa veciem failiem, nejauši atradās šāds te brīnums ar nosaukumu “Klišeja” (jau uzkopēts uz servera un aizmirsts).

Acīmredzot, pirms kādiem gadiem radīts, acīmredzot aizmirsts.

[[Vēlāk turpinot]] Atradās vēl arī šāds te rakstiņš par sēni

[[Vēl vēlāk turpinot]] Atradās vēl arī šāda animācija par dzīves bezjēdzību. Atceros, ka to noteikti taisīju, lai Martam pierādītu, ka Flash nav vienīgais veids, kā tīmeklī var veidot animācijas.

Es tikko to redzēju. Pats savām acīm redzēju, kā viņa sabučoja savu vīriņu, izkāpa no mašīnas, pamāja “uci-uci atā pamājienu” mazajam bērņukam auto aizmugurējā sēdeklī, tad paņēma rokā “ZARA” iepirkumu maisiņu, kurā acīmredzami bija vingrošanas drēbes, viņas pirksti sažņaudza maisiņa rokturi un vienlaikus arī rokassomas lenci, viņa uzlika kapuci un viņas seja ieguva to birokrātisko grimasi, kādu mēs to esam iedomājušies redzēt jebkurā valsts iestādē. Pēc tam viņa iegāja pa manas darbavietas durvīm. Nepazīstu. Pirms tam varbūt būtu gribējis pazīt.

Pavisam matemātiska pārdoma par makroekonomiku (hint - ne velti šī vietne saucas naivist.net: man nav nekādu mācītu zināšanu ekonomikā, tikai naivas pārdomas)

Tātad. Grūtos laikos mēs cenšamies (Latvijas gadījumā - mums vajadzētu censties) stimulēt preču un pakalpojumu eksportu. Pēdejā laikā šī frāze izskan gandrīz kā aksioma - tā vienkārši ir jādara.

Turpat blakus dzīvo vēl otra tēze, ka vajadzētu ne tikai palielināt eksportu, bet arī, cik vien iespējams, samazināt importu.

Abas lietas apvienojot, viss sanāk diezgan skaisti - mēs kaut ko labu saražojam no mazvērtīgām izejvielām, bet tam pievienojam savu darbu. Iegūto mantu eksportējam un par to pretim saņemam naudu. Savukārt, aizstājot importētās preces ar pašmāju precēm, mēs panākam to, ka mums nav atkal jāatdod sapelnītā naudiņa projām kādam citam.

Tiktāl viss skaisti. Makroekonomika ir varens priekšmets, noskaitīji augstākminēto pantiņu, saņēmi savu piecinieku eksāmenā un vari dancot.

Bet - eksāmens beidzies, nonākam reālajā dzīvē. Globālas krīzes laikā visas valstis vienlaicīgi saprot, ka valsts maciņā naudas palicis pavisam maz. Tātad - jāstimulē eksports, jāsamazina imports, citiem vārdiem, visi cenšas tikt vaļā no savām precēm, sanemot pretī citas valsts naudu.

Kā jūs domājat, vai ir viegli palielināt eksportu, ja otra valsts tajā pat laikā cenšas samazināt importu? Vai viegli būs pārdot Latvijas biezpiensieriņus Lietuvai, ja tā būs pati uzbūvējusi jaunu biezpiensieriņu ražotni (rodas jaunas darbavietas!), lai beidzot varētu pārtraukt bezjēdzīgo piena produkcijas iepirkšanu no ārvalstīm?

Īsi sakot - tam ir jābūt kam ļoti labam un patiesi īpašam, lai to vispār varētu grūtos laikos eksportēt, citādi globālā eksporta summa būs 0.

Man ir tas prieks jums ziņot, ka nemaz nav tik traki ar balss sintēzi. Līdz šim biju pārliecināts, ka angliski vēl kaut kas notiek, bet latviski jau nu gan nekā nav. Nupat atklāju, ka Tildes vārdnīca 2008 piedāvā brīnišķīgu izrunātāju - Visvari (pieejams caur Options->Dictionary Speech Configuration). Latvisku tekstu tas izrunā gandrīz perfekti, pat vārdus, kuru noteikti vārdnīcā nav.

Ja tas tā turpināsies… klausīt paraudziņu

Cilvēks ir tāds radījums, kam patīk spēles ar cipariem. Šai nodarbei ir pat savs nosaukums - numeroloģija. Vārdnīca skaidro “Numeroloģija - Mācība, ka skaitļiem ir maģiska nozīme.”

Lūk, viens praktiskais pielietojums - dzimšanas dienas! Skaisti numeroloģijas svētki, kas daudziem noder par “iemeslu”. Tak, ja paģirainajam svinētājam pajautāsim, kas tad īsti tika svinēts, precīzu atbildi tā arī negūsim. Svinējām faktu, ka konkrētās dienas numurs pēc Gregora kalendāra ir līdzīgs tās dienas datumam, kad cilvēks ir piedzimis. Šeit lietoju vārdu “līdzīgs”, jo sakrīt mēneša numurs un dienas numurs mēnesī, gada numurs atšķiras.

Mēģinām paskatīties, ko tad īsti nozīmē šāda līdzība. Varam sacīt, ka svinamās dienas numurs atšķiras no piedzimšanas dienas numura par veselu skaitu gadu, tātad gribētos teikt “nodzīvoto dienu skaits bez atlikuma dalās ar 365″. Taču jāatceras, ka tieši Gregora kalendārs ir ieviesis īso un garo gadu jēdzienu, tāpēc šāds apgalvojums nebūs pareizs. Neveicot papildus aprēķinus, nav viegli pateikt, cik dienas kopš dzimšanas brīža pagājušas. Pat sākot ar Tavu pašu pirmo “dzimšanas dienu”, tā var būt 365, bet var gadīties arī 366 dienu attālumā no sākotnējās dienas, nerunājot jau par desmitās dzimmenes atzīmi!

Tātad secinām - ja gribam svinēt faktu, ka cilvēks ir noteiktu laika periodu vecs, vecums veselos gados noteikti nedrīkstētu tikt izmantots kā mērs.

Tāpēc piedāvāju svinēt daudz jaukākus un apaļākus skaitļus, ar kuriem vismaz viss ir skaidrs. Piemēram, ja esmu dzimis 1979. gada 27. decembrī, tad 2007. gada 14. maijā svinēju savu desmittūkstošo dienu. Starp citu, pavisam nesen, šī gada 3. jūlijā pavisam palaidu garām savu divsimtpiecdesmittūkstošo stundu!

Un, lūdzu, apsveiciet mani ar miljardās sekundes sagaidīšanu 2011. gada 4. septembrī.

Vai nav jocīgi, jo vairāk tu pašattīries un iekšēji šķīsties, izejot cauri pārdomu labirintiem, jo trulāks pret apkārtējo pasauli kļūsti. Tu redzi pasauli, sajūti tās stimulus un izjūti to. Iekšā viss vārās, uguntiņš sprēgā, bet.. bet vārdi nenāk pār lūpām, klaviatūras taustiņi neklab. Arvien saproti, ka nav vērts savu iekšpasauli atdot kādam uz āru, tāpat nesapratīs, tāpat neko nemainīs, katrs lieks vārds būs tikai kārtējais pierādījums tavai nespējai kaut ko mainīt.

Bet cerība jau paliek. Cerība, ka tavām domām un vārdiem kādreiz būs nozīme.

Bet pagaidām vieglāk ir pasauli izdomāt.

(Lasu cilvēka dvēseles lietošanas instrukciju)

Uzsākot dzīvi fiziskā ķermenī, jūs uzņematies atbildību par tā veselību. Atcerieties, grāmatā aprakstītie dzīves stāsti ir tikai demonstrācija, tos izpilda speciāli apmācīti aktieri. Lūdzu, nemēģiniet to atkārtot vienatnē bez iepriekšējas sagatavošanās. Atcerieties, neuzmanīgi rīkojoties, jūsu pārvaldītais fiziskais ķermenis var nomirt.

Krecelīgā rokrakstā apakšā rakstīts (”diemžēl tā var gadīties arī tad, ja rīkojies uzmanīgi”)

Atklāju matemātisku funkciju, kas apraksta dzīves jēgu, izrādās, tā ir konstante vārdā “viens”. Un ideja ir pavisam vienkārša, viens tu piedzimsti un viens tu mirsti. Pārējam, kas pa vidu, nav nozīmes. Tāpēc varam pieņemt, ka funkcija ir konstanta un arī visu mūžu tu esi viens. To pierāda arī empīriski dati.

Piedodiet, bet es domāju, ka tas arī ir stulbi.

Audzinātāja teica, ka tagad visi no aplikāciju papīra izgriezīsim sēnes bildīti, tāpēc es arī izgriezu. Man sanāca tāda bišku mazāka nekā Pēterītim, bet toties ar smukām, taisnām maliņām.

Kvalitātes sistēmu gudrinieks teica, ka visiem vajag domāt par vīziju, misiju un vērtībām. Nu, vajadzētu gan. Bet vai gudrinieks arī neminēja, ka par to vajadzētu padomāt pēc būtības, nevis vienkārši iziet cauri checklistam? Vai gudrinieks aizliedza izdomāt kaut ko jaunu? Sita pa pirkstiņiem?

Priekšlaicīgi pasludinu vērienīgs par 2008. gada nevārdu.

Viss mums kļuvis vērienīgs. Vērienīga noklausīšanās lieta, vērienīga naudas atmazgāšanas shēma (šajā rakstā paskaitiet paši, cik reizes pieminēts vērienīgums), no GeMoney arī izkrāpj vērienīgi, Škodovam vērienīgas kompensācijas nebija, bet tagad arī Zatleram vērienīgs remonts.

Bah. Tas vārds tāpat jau izklausās muķļīgi, bet, kad to atkārto divdesmit reizes vienā rakstā vai radio ziņā, tas izklausās tāds apviļāts, puskošļāts un glums.

[UPD]: vērienīgam pasākumam vērienīgas narkotikas!

Saklausīju rādžiņā dziesmu ar tekstu apmēram kā “izvēlies ko darītu, ja tev šī diena būtu pēdējā”.

Neliels pārdomu brīdis un sapratu, ka viss ļoti mainās atkarībā no tā, vai pēdējā būtu darba diena vai brīvdiena.

Bērnībā nedrīkstēja pirkt un, vēl trakāk, ēst, poļu ābolus. Iemesls bija pat muļķim skaidrs - nitrāti. Tie dzīvoja uz ābolu miziņām, veidojot lielāka vai mazāka izmēra kolonijas un ar cilvēka dzīvības dziņu nu nekādi nebija savienojami. Bija nopērkami kooperatīvu ražojuma nitrātu testeri, kas kļuva rozīgi vai pat sarkani, sastopot dzīvu nitrātu. Nitrāti bija visur, pavisam noteikti gaļā, arī tajos ābolos un pat zivju konservos, šķiet.

Tagad nitrātu vairs nav. Toties mums ir E. E ir daudz sliktāks par nitrātiem, E var iekļūt visneiedomājamākajās vietās, E var ieņemt visneiedomājamākās formas (piemēram E-tiķis slēpjas zem E₂₆₀). Ļaudis pat drukā speciālus E-katalogus, lai varētu atpazīt E dažādās formas.
Tāpat tagad nedrīkst pirkt ārzemju ābolus, jo to pārvadāšana veicina globalizāciju un globalizācija ir slikta, jo var atvest svešas dzīvnieku un mikrobu sugas. Un slikta tāpēc, ka bojā ekonomiku.

Tā nu tas ir. Laiki mainās, bet smukos poļu ābolus kā nedrīkst, tā nedrīkst pirkt.

Tīri interesants novērojums - mēs nespējam izzināt tās matemātiskās funkcijas, kuras neeksistē. Tikko mēs cenšamies pierādīt, ka tāda un tāda funkcija neeksistē, mēs esam spiesti vairāk pastāstīt par šo neesošo funkciju… tik daudz vairāk, ka beigās to nākas definēt. Un, kad reiz tā ir definēta, ir grūti pateikt ka tādas nav.

Upd. No matemātikas viedokļa tomēr šis puksts ir daļējas muļķības. Varam tīri viegli aprakstīt ieejas datus un sagaidāmo rezultātu un tad apgalvot, ka diez vai būs kāda funkcija, kas to dara (skat. Kemunes komentāru).

Reiz dzīvoja puisītis, kurš nemācēja organizēt savu laiku. Neko, tā arī nodzīvoja un nomira, neko jēdzīgu nepadarījis.

Fonā* dzimu,

Fonā augu,

Fonā muti nomazgāj`

* fonā - darba veids, kad tas tiek veikts kā blakuslieta citam, svarīgākam darbam

No šodien dzirdētā man dikti patika “mēs iegūstam 14 datus”. Un pēc mirkļa “pāri paliek vairs tikai divi dati”.

Izklausās glīti, kamēr nepaliek pāri vairs tikai viens dats.

Skumji, bet mūsdienās gandrīz katrs praktiskais ieteikums sākas ar “nopērc …”