zemteks pakarama's Journal
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]

Thursday, August 16th, 2007

    Time Event
    9:29a
    martini black girl so small she can read her own mind
    10:22a

    -- )
    6:48p

    -- )
    7:25p

    pacēlu klausuli (smaga tāda. un melna), turu pie auss ar plecu. tagad runāšnu ar savu redaktoru. ēdu kā arī nūdeles. paciņā vēl bija mērce, bet spriežu, ka šķidrumam mērci pa virsu nē, tāpēc pagaidīšu kā pagājšreiz, kad šķidrums pazudīs, lai pagaršotu mērci. varbūt iepriekšējo reizi nelietīgi izmetu garšīgu mantu. bet piedod, redaktor, es tev laupu laiku stāstot ne tev. (vienu mirklīti, tagad ieēdīšu karoti).

    mazliet šaubījos, vai atstāt telefonu uz galda, tas tomēr maina interjeru, bet par labu nāca arguments, ka varēšu parunāt, kad vajadzēs. redaktor, ko tu par to saki (turu klausuli pie auss ar plecu)

    ko es saku, es ceru, ka tev izdosies manis teikto izkārtot gar labo malu, bet savējo gar kreiso. pamēģini iezīmēt atsevišķi paragrāfus, pie manis teiktā vari ielikt zvaigznīti, lai labāk attapties, bet tas jautājums, par kuru tu man jautāji, vai varētu vēlreiz to atkārtot?

    nē, paga, man vajag ieņemt vēl vienu karoti nūdeļu. to trubu vispār diezgan amizanti turēt pie auss, tajā pat tukšums neskan. ja pieslēgtu pie kontakta varbūt pīkstētu, bet tagad tikai sienāžu skaņas nāk no āra. ... klau baigi labi, sūkstos par karstu ēdienu un tiku līdz apziņai, kā dabūt dažādos stūros tekstu. to es tevī arī apsveicu. paga, davai ieliekam, lai nekarājas gaisā liekais svars.

    7:27p
    šķidrums sāk izbeigties, varēs paeksperimentēt ar to slaveno mērci.

    *paeksperimentē gan un noteikti pastāsti, kā izgāja, tas mūs tik drausmīgi interesē, man gandrīz jau sāk tirpt vēders kā kādreiz pirms filmas sākuma pa tv.


    bet tagad es šermuļus šķetinu, kad padzirdu tv skaņu, visi tie šovi un reklāma, tas nav nekāds mīts, tā ir īsta reikjevika.

    *tur tev tiesa, bet nepukojies lieki, ieēd vēl nūdeli un patēlo strādāšanu, vari klausuli nelikt nost, tagad vakarā jau draugu tarifs, izsitīsiemies.
    7:35p
    mani komplimenti tev redaktor, pārlasīju mūsu divas īsās sarunas un novērtēju tās pozitīvi. kā arī par to mērci. mērce ir izcilais variants un rada pilnvērtīga ēdiena sajūtu par deviņiem santīmiem.

    *hip hip urrā. lai dzīvo sveiks. es tevi apsveicu ar tik pārsteidzošu pirkumu. gribētos gandrīz vai skaust, ja vien tu man nebūtu tik tuvs.

    ak vai, tiešām, mūsu starpā valda tik līksma draudzība. mēs neko viens no otra neslēpjam un mums kopīgi patīk aprunāt citus, bet mēs mazliet kautrējamies, varbūt ar laiku.

    *kukū, tāda dzīve, klau, iestājas pagurums no tās pieēšanās, divas pastētmaizes ar tēju arī savu fundamentu rausta un signāliņš līdz nabas saitei atnes ziņu ar pirkstu uz gultu, bet kurnu, tas jau karstais laiks un ausainā nūdele. gulēts jau tika no rīta, bet tagad jau laiskais gars ieslēdzas. nez, ko tu darīsi ar to vid atskaiti.

    tā sāpīga tēma, paldies, ka pacēli. keiss jau droši vien ridikulīgs, aizies pa pieskari pēc pirmā uzbrēciena, bet tā draza kas velkas līdzi laika garam. tas viss man atgādina akadēmisko pienākumu, kuru es maģistratūru piesmēju sejā un pasūtīju visu klaburčūsku orģestri ēst tukšu ērkšķogu krūmu.

    *poētiski izskies, būsi puškins. ai, ar to atskaiti var apslaucīties, lai jau viņi kārto papīrus kaudzītēs, stulbie realitātes neredzētāji, laimes nīdēji un laiskuma svētie ienaidnieki.

    āme, brāli, ieēdīs vēl to makaronveidīgo.

    *pasarg dievs, nesāc runāt kā no laukiem vai kā viens to tiem bezpajumtniekiem iemītniekiem plātīzeriem lielajiem vēderiem.

    čau čau, nu lai jau jauka dieniņa
    7:55p
    sunim salātu lapa ir tepiķa gabals. velns uz sevi spogulī neskatās.
    10:40p
    pelnu izmēru skatos pret debesīm. vakar bija daudz zvaigžņu, šovakar dažas un mākoņi
    10:58p
    čau, man šovakar grūti. es riešu krūti, kasu sev krūti, spaidu to, labi, ka nevaru iekost. labi, ka neesmu pulkvedis, tad pats sev atsūkātu. ja es būtu pulkvedis, es atsūkātu pats savai mātei un tad teiktu, cik mani draugi geji ir dāsni.
    11:01p
    ārā sīc pļava. ar vienu ausi pilnu klausuli man šķiet, ka pļava sīc istabā. izsūc mani istaba, kā es ar putekļusūcēju tevi vienreiz sūcu. kad puteklis bija badastreiks, kad ceļa lampas mani sita bezjēdzīgi ilgi monotonā balsī es tev lūdzu, pieliec pūles. dodies taisnā ceļā, gāz pūļus, raidi tiem cerības staru, tad uzklūpi pa vienam pašvaldības bibliotēkas sienas izsmērē ar stutējamiem skatiem un domā, ko darīt ar labiem ļaudīm nejoko ne nieka, tie tev piespļaus māgu, tad atcerēsies un atnāks piebeigt. labāk slēpies no cilvēku atmiņām, cilvēki mēdz apciemot viens otru miegā.
    11:08p
    moskītus vajag likt zem digitālā sieta, tad viņi pirks manu mākslu, pārdos saviem brāļiem un māsām un mēs būsim ģimene. mums būs digitāli bērni ar nabas saitēm kā putniem spārni dažkārt izaug. mūsdienās jau normālu putnu vairs nav, tie dzīvo pagrabos un slepkavo nejaušus kaķus. es vienreiz nesu atrādīt kartupeļus un laksti mani izglāba no posta. es tos bāzu kādam mirstošam putnam nāsīs un tas spļāva pretī zirņu pākstis. tās pilnas ar naudu kā no automāta vienrokainā bandīta, es domāju, bet kļūdījos. pākstis bija netēsti dēļi ar numuriņiem uzpūstiem pirms daudziem gadiem. zem kājām man bija piesārņoti akmeņi un spuldze draudēja rāties. es nenesu to stresu, es to atdevu žurkām, kas vairs neeksistēja, visādiem bebriem un nūtrijām, bet manas gabarītgunis mani mānīja. es sliecos pret griestiem, daudzstāvu namos tie visai zemi, es metu pret griestu sērkociņu, tas degošs lidoja un pielipa pie vienīgā baltuma visā visumā. melnais caurums bija apņēmis ārdurvis un kādas mašīnas lākturi pārskrēja sienu. es dzirdēju atpakaļgaitu, tad triecienu un tad atpakaļgaitas signālu pī pī, kā dziesmā par atkritumu mašīnu dziedāja puiši. tagad jau viņi sen ir meitenes, tām meitenēm ir riži bērni, bet kroplīši stājas aplī un meditē uz siekalu vīriņu, tas nāks viņus paglābt no akluma un tūskas un es būšu vainīgs varbūt uz piecām minūtēm tv tiešraidē, kad man svīdīs lūpas un es drebēšu ar vienu pirkstu, kā gribēdams tikt cauri sienu pie cita raidījuma, pie kāda labāka, kur vairāk maksā, kur mani vairāk cienā, kur es nesu darba tualetē kondesnētu pienu un tur to neviens neaiztiek, jo domā, pārnākusi mājās sērga, bet es jau tikai cenšos nenogāsties no krēsla.
    11:14p
    rīt man būs jaunas iesnas, es tās lipināšu visu dienu, un pie vakara man būs dienas modelis, ko es varēšu iesaistīt simulācijā un testēt jaunos barības vadus, tos piešaujot pilnus ar liesmu, lai varētu lietot ibumetīnu, ko man parakstīs zem letes svešas rokas. tās spalvainas, es kontemplēšu, bet skatienā sūtīšu svešas acis, lai mani izliek no mājvietas, lai pa mani bradā un sauc vārdos. es atsaukšos ar, ū ū, ezīt, kā smejies, bet draugi man lauzīs rokas aiz muguras, durs vēderā pincetes, raustīs aiz ūsām kaut pielīmētām, bet patiesām, no sirds, jo es dālders, dakters par ārstu, es aktieris par baltu perlamutra iemuti mēnesī, es nesu uz tirgu zeķes, tā mana alga graudā, es sildos ar veciem deķiem, tos pašus arī pīpēju un patērēju sevi no gala, ko uz sitiena ne pārāk vajag.

    << Previous Day 2007/08/16
    [Calendar]
    Next Day >>

About Sviesta Ciba