Latvijā vienkāršāk: ir nevēlamo vēsturnieku saraksts, kurus neaicināt uz konferencēm, atmest atpakaļ grantu pieprasījumus, neatbalstīt publicēšanos vai pat radio pārraidē pusvārdā pārtraucot interviju, ja zinātnieks (te es runāju tikai par Dr.hist. līmeni, jo sīkāki gariņi var sēdēt klusu malā un nepīkstēt, ja vēlas dzīvē ko sasniegt) izsaka ko oficiālajai ideoloģijai nepieņemamu utt., atbalstot tikai latviešu nacionālšovinisma stereotipu atražošanu - tiek veidots tas pareizi rakstošo loks. Tb smadzenes tiek skalotas visnotaļ mīlīgi, vēsturei palikot propagandas līmenī. Tb tas pats, kas Krievijā, tikai pretēji vērsts. Attiecīgi, citur pasaulē vēsturnieki uz Rīgā notiekošo raugās ar vieglu neizpratni un līdzjūtību.
Vēsturnieku diskusijās iespējams tā notiek - nezinu, jo nepiedalos un neinteresējos par aprindām. Ikdienā cilvēkam, manuprāt, nav jāsaskaras ar vienīgā pareizā viedokļa tiražēšanu un uzspiešanu no visiem (vai gandrīz visiem) info izplatīšanas avotiem.