mjā. drusku atpazīstu to sajūtu, vismaz attiecībā uz mammu - kad viņai īsti nebij saprast manas starptautiskās studijas pa naktīm, bet nu neko, es kaut kā iemanījos neņemt galvā, jo patiesībā jau kādam gudram teicējam ir TĀĀDA taisnība - ja otrs tevi nemīl tieši tā, kā tu to vēlies, tas vēl nenozīmē, ka viņš nemīl tevi ar visu savu sirsniņu ;)!Tur gan tas bija biki kaut kā pozitīvāk pateikts. Turies, vienkārši zinu kā tas ir, kad sanāk visādas sev svarīgas lietas ņemt pie sirds, kad tai pat laikā citiem tas neliekas nekas sevišķs.

(Reply to this) (Thread)

Jā, saprotu, ka neesmu gan viena :) Paldies par atbalstinājumu 8) Un taisnība Tev ir. Katrs jau mīl, kā zin un prot. Un skaidrs, ka mamma mīl jebkurā gadījumā.

Vispār jau pilnmēness ir, un šobrīd viss tāds dīvains un sakāpināts. Tāpat jau katru mēnesi vieni pārmaiņu "prieki" gadās, un pilnmēness vēl viens "prieks", kuram katru mēnesi jātiek pāri :)))) Sviestainā būšana

(Reply to this) (Parent)

Mmm, pēdējā rindkopa - atbilde Tavai sāpei :)
Tur tā lieta - galvenais esi Tu pati, Tu un tikai Tu! Sāc ar sevi, dzīvo sev, tālāk jau pamazām rēķinies ar vienu, otru, trešo.. Mums katram vistuvākais esam mēs paši :)
Tādēļ nekādas ziedošanās citu labā nav jēdzīgas, nekādi upuri. Var to darīt, protams, bet tad jārēķinās, ka uz to uzšķaudīs, ka nevienam nekādi upuri nav vajadzīgi..
Jāmācās būt sev un ar sevi, tā viņš i.. :)

(Reply to this)