sēdēju un sapratu, ka man beidzot sagribējās ballīti. tādu, kur basi dun ausīs un pat bļaujot grūti vienam otru sadzirdēt. tādu, kurā ilgi kremtušas lietas tiek pārrunātas fonteina tualetēs. tādu, ka nākamo dienu vari atļauties nobumbulēt gultā līdz 15tiem un izvilkties no mājām tikai lai samestu matus čupčikā, aizietu līdz fonteinam un kanālmalā izdzertu vēl pāris glāzes sidra.
mūžību uz tādu neesmu bijusi un mūžību nekas tāds nav prasījies, a vot vakar, smuki gavēņa laikā sagribējās.
tā lūk !
bet nebūs, turpināšu ripināties starp visādiem darbiņiem un sūdzēties, ka nekam neatliek laika.
nez kāpēc likās, ka bilde ir piedienoša šim ierakstam. jūtos yappy. lai arī kas tas būtu.