Kādēļ tā, pie sevis pajautā,
Jābūt vienam šai sapņu pilsētā,
Kur nav neviena, kas pretīm smaida?
Bet izrādās, ka no tevis gaida to?
Pārpratumi rodas, kad nerunā
par lietām, jūtām - vienkārši tā.
Pārsteigumi nāk, kad liktens mums tos raida,
Bet zeme griežas, griežas.
Un tu pacelies pāri tam, pelēcīgam.
Nebaidies lidot, lai jau sauc: neprātīgais!
Uz augšu pacelies un sevī ieskaties,
Vai no tā visa Tu esi mainījies?
man galīgi nepatīk, ka sirds sāk dauzīties ne pa ķeksi. arī kad rokas sāk trīcēt. mans organisms ar mani nedraudzējas. ps. un es noskatījos The Boat That Rocked - finally ! un patika. ha.