![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Kādēļ tā, pie sevis pajautā,
Jābūt vienam šai sapņu pilsētā,
Kur nav neviena, kas pretīm smaida?
Bet izrādās, ka no tevis gaida to?
Pārpratumi rodas, kad nerunā
par lietām, jūtām - vienkārši tā.
Pārsteigumi nāk, kad liktens mums tos raida,
Bet zeme griežas, griežas.
Un tu pacelies pāri tam, pelēcīgam.
Nebaidies lidot, lai jau sauc: neprātīgais!
Uz augšu pacelies un sevī ieskaties,
Vai no tā visa Tu esi mainījies?