trulināties nedrīkst, kad tas ievelkas nedēļas, tad kaut ko jāmaina.
satuntulējos, izgāju laukā ar krūzi tējas, grāmatu un kladi, apsēdos un padomāju.
tā man tāda vietne, kur piespraužu to, kāda iekšēji esmu. lielisks veids kā pēc kāda laika atskatīties un saprast, kā mainies. tai skaitā arī pārbaudīt vai pildi savas apņemšanās un tā.
šādi tādi mērķi pavirzīti. viens no tiem būs uzrakstīt pāris jautājumus, uz kuriem man pašai ik pēc kāda laika intervāla būs jāatbild, un jāsecina, vai, sasodīts, kaut kas tagad aši knaši jāmaina.
patiesībā jau baigi grūti kaut ko riktēt un stellēt, kad visu gribas vienkārši pasviest zem gultas, lai tas tur paliek un sapūst, bet nevar jau tā. līdz ar to visu, sapūšu pati, un tad no tās gultsapakšas izvilkties būs praktiski neiespējami. kaut kā no mistiskām augšām jāizvelk gribasspēku un visus pārējos niekus.
pozitīvisms no dienas vidus jau sen pārgājis, mani pametis, atradis kādu ar kuru ir interesantāk. ha. šis gan laikam visiem tāds rudens depresijas fucked up stāvoklis. nu visiem nē, daudziem, kā es te skatos uz sev apkārt esošajiem.
jāiet kaut ko vakariņās uzšmorēt.