Iesnas, sarkanas acis, lauzējs kaulos un bišķiņ lomkas pēc jaukās nedēļas nogales.
Atcerējos, kā Marsels, pie kura mēs visi piektdien bijām aizgājuši ciemos, kautrīgi atzinās, ka ir "tehnoloģiju gīks", un arī par faktu, ka viņš ir pasniedzējs augstskolā, braukā pa puspasauli, stāstot studentiem, kā var uztaisīt ledusskapjus ar saules baterijām, viņš pieminēja tā klusiņām, it kā baidoties, ka kāds par viņu tūliņ sāks smieties. Mēs viņu norājām, ka ar to vajag lepoties. Un tā tiešām ir.
Savā īsajā mūžiņā esmu dažus tādus "zinātnes gīkus" iepazinusi un nonākusi pie secinājuma, ka augsts IQ, iespējams, ir pati pievilcīgākā lieta cilvēkā, neatkarīgi no dzimuma. Teikt, ka IQ ir seksīgs, laikam būtu pārāk skaļi. Man gan vienmēr, runājot ar supergudriem cilvēkiem, uzmācas spēcīga stulbuma sajūta attiecībā uz sevi, un tomēr - tie ir cilvēki, kuriem pietiek tikai atvērt muti, lai citus pārsteigtu. Tāpēc es īsti nesaprotu, no kurienes ir radies tas nievājošais termins "gīks" jeb nūģis par tiem, kas ļoti padziļināti aizraujas ar kādas tēmas izpēti. Tukšpaurīga skaudība?? Smadzeņu upgreidošana taču ir visvērtīgākais hobijs, kāds vispār iespējams. Es arī gribētu tik krutu aizraušanos, vienalga, vai tā ir IT, lidmašīnu modeļi, vēsture, vai eksperimenti ar alternatīvajām enerģijām.
Bet jā - es par to Marselu aizdomājos tāpēc, ka viņš ir vēl viens piemērs tam, ka "būšana gīkam" nenozīmē, ka cilvēks ir pilnīga nulle visās citās jomās, it īpaši saskarsmē ar apkārtējiem. Man tieši otrādi - ar tādiem cilvēkiem nenormāli patīk runāt un līdz šim visi kā viens ir izrādījušies ļoti patīkami sarunu biedri, ar kuriem nekad neizsīkst tēmas, ko apspriest. Un, lūk, te jums holandiešu pasniedzējs, kas divdesmitgadnieka vecumā paspējis vairākus gadus izārdīties pēc pilnas programmas, aiz bāra letes laistot kokteiļus un griežot ballītes pie DJ pultīm. Un savos 30 ar astīti tusē joprojām - gan ar draugiem, gan ar saviem studentiem. Un vēl viena lieta, ko man jau iepriekš sajūsmināta atzīmēja arī māšele - neparasti uzmanīga, cieņpilna un toleranta attieksme. Vismaz es biju diezgan pamatīgi pārsteigta par to, kādu uzmanību un interesi cien. pasniedzējs Marsels veltīja manai necilajai personai tajās pāris tikšanās reizēs.

Var jau būt, ka man vienkārši ar "gīkiem" nav bijusi pietiekami cieša saskarsme, lai es nonāktu pie klasiskā stereotipa apliecinājuma, ka viņi ir "pilnīgi nepiemēroti normālai sadzīvei un nespēj adekvāti spriest par ikdienišķām lietām". Un var jau būt, ka tad, kad es ar apaļām acīm un pavērtu muti klausos visās gudrībās, ko tie man stāsta, viņi pa vidam iesprauž arī pa kādam batonam.
Tik un tā - prāts ir seksīgs!
Un smukākais čalis ciemā var pucēties līdz nāvei, bet nekas nelīdzēs, ja viņš būs stulbs kā zābaks.