zane
20 October 2010 @ 05:22 am
 
Iesnas, sarkanas acis, lauzējs kaulos un bišķiņ lomkas pēc jaukās nedēļas nogales.
Atcerējos, kā Marsels, pie kura mēs visi piektdien bijām aizgājuši ciemos, kautrīgi atzinās, ka ir "tehnoloģiju gīks", un arī par faktu, ka viņš ir pasniedzējs augstskolā, braukā pa puspasauli, stāstot studentiem, kā var uztaisīt ledusskapjus ar saules baterijām, viņš pieminēja tā klusiņām, it kā baidoties, ka kāds par viņu tūliņ sāks smieties. Mēs viņu norājām, ka ar to vajag lepoties. Un tā tiešām ir.
Savā īsajā mūžiņā esmu dažus tādus "zinātnes gīkus" iepazinusi un nonākusi pie secinājuma, ka augsts IQ, iespējams, ir pati pievilcīgākā lieta cilvēkā, neatkarīgi no dzimuma. Teikt, ka IQ ir seksīgs, laikam būtu pārāk skaļi. Man gan vienmēr, runājot ar supergudriem cilvēkiem, uzmācas spēcīga stulbuma sajūta attiecībā uz sevi, un tomēr - tie ir cilvēki, kuriem pietiek tikai atvērt muti, lai citus pārsteigtu. Tāpēc es īsti nesaprotu, no kurienes ir radies tas nievājošais termins "gīks" jeb nūģis par tiem, kas ļoti padziļināti aizraujas ar kādas tēmas izpēti. Tukšpaurīga skaudība?? Smadzeņu upgreidošana taču ir visvērtīgākais hobijs, kāds vispār iespējams. Es arī gribētu tik krutu aizraušanos, vienalga, vai tā ir IT, lidmašīnu modeļi, vēsture, vai eksperimenti ar alternatīvajām enerģijām.
Bet jā - es par to Marselu aizdomājos tāpēc, ka viņš ir vēl viens piemērs tam, ka "būšana gīkam" nenozīmē, ka cilvēks ir pilnīga nulle visās citās jomās, it īpaši saskarsmē ar apkārtējiem. Man tieši otrādi - ar tādiem cilvēkiem nenormāli patīk runāt un līdz šim visi kā viens ir izrādījušies ļoti patīkami sarunu biedri, ar kuriem nekad neizsīkst tēmas, ko apspriest. Un, lūk, te jums holandiešu pasniedzējs, kas divdesmitgadnieka vecumā paspējis vairākus gadus izārdīties pēc pilnas programmas, aiz bāra letes laistot kokteiļus un griežot ballītes pie DJ pultīm. Un savos 30 ar astīti tusē joprojām - gan ar draugiem, gan ar saviem studentiem. Un vēl viena lieta, ko man jau iepriekš sajūsmināta atzīmēja arī māšele - neparasti uzmanīga, cieņpilna un toleranta attieksme. Vismaz es biju diezgan pamatīgi pārsteigta par to, kādu uzmanību un interesi cien. pasniedzējs Marsels veltīja manai necilajai personai tajās pāris tikšanās reizēs.

Var jau būt, ka man vienkārši ar "gīkiem" nav bijusi pietiekami cieša saskarsme, lai es nonāktu pie klasiskā stereotipa apliecinājuma, ka viņi ir "pilnīgi nepiemēroti normālai sadzīvei un nespēj adekvāti spriest par ikdienišķām lietām". Un var jau būt, ka tad, kad es ar apaļām acīm un pavērtu muti klausos visās gudrībās, ko tie man stāsta, viņi pa vidam iesprauž arī pa kādam batonam.
Tik un tā - prāts ir seksīgs!
Un smukākais čalis ciemā var pucēties līdz nāvei, bet nekas nelīdzēs, ja viņš būs stulbs kā zābaks.
Tags: ,
 
 
zane
18 October 2010 @ 01:55 pm
 
Šonakt bija tāds bezmiegs, ka likās, ka pat rokas pulksteņa sekunžu rādītājs skalda kā dzenis. Bet tā gadās pēc foršām dienām.

Joosts piektdienas draugu vakarā izpļāpājās par pārsteigumu, kas mani vakar gaidīja. Par laimi, es to palaidu gar ausīm, bet drošības labad Marsels man pavisam sajauca galvu ar jautājumu, vai man ir bail no zirgiem. Un vai man ir bail arī tad, ja es atrodos zem zirgiem...
Svētdien iekāpām mašīnā un pēdējos pārsimt metrus es godīgi sēdēju ar aizvērtām acīm. Drīkstēju tās atvērt, kad bijām apstājušies - priekšā brūnu ķieģeļu siena. "Redzēsim, vai viņa atpazīs to skaņu." Kā gan var neatpazīt motoru rūkoņu un riepu kaucienus - mēs bijām kartingu trasē! Vistiešākais bezsakars ar zirgiem - zirgspēki!
Salasījāmies desmit cilvēku komanda, iepakojāmies ķiverēs un lecām zirgiem mugurā. Man pašai likās, ka es braucu nenormāli ātri, bet visi nesās man garām gandrīz kā stāvošai. Vienīgais, ko es spēju noķert un apdzīt, bija 16gadīgais Prinss. :D Pa ceļam vēl atliek pāris reizes ar 50 km/h iestādīties apmales barjerās un priekšpēdējā/pēdējā pēdējā vieta garantēta, jo tiem verķīšiem atpakaļgaita nav paredzēta, un tad ir jāsēž pārdesmit sekundes, kamēr pieskrien staffs un izstumj atpakaļ braucamā stāvoklī. Nu, vismaz profiņi paslavēja, ka man esot pareizās trajektorijas. Bet es tik un tā biju un esmu sajūsmā - 2x15 minūtes ātruma, prieka un adrenalīna! Vispār nav joka lieta tādos ātrumos grozīt stūri, vajag pamatīgu krampi. Šodien sāp rociņas, spranda un mugura. :)
biužukix2 )
Vēlāk puiši mūs aizveda lidināt kaita pūķus, bet vējš mūs īpaši nelutināja, tāpēc prieciņi bija diezgan īsi, bet arī tas bija forši.

Un visforšākais bija tas, ka māšele veselas divas dienas bija gandrīz man vienai pašai. :)

Šorīt visi cēlāmies jau trijos, jo saldais pārītis mani nakts melnumā gādīgi aizveda līdz pat Diseldorfas lidostas durvīm ar mašīnu.

Holande ir vieta, kur ir ļoti dīvaini dzirdēt ugunsdzēsēju, policijas, ātrās palīdzības mašīnu sirēnas, jo liekas, ka tur nekas slikts nevar notikt.
Tags: , ,