Lūk šīs naktis jau ir attāla atblāzma tām kādas bija pirms gadiem 10, kad caru nakti pa āru varēja skraidīt kleitā un nevienu brīdi zobi neklabēja, gaiss bija tik biezs un vasarzmaržīgs, tā vien prasījās sagriezt gabalos, salikt burciņās un iemarinēt ziemai... Varēju sēdēt uz balkona līdz vēlai naktij lasīt un skatīties kā breikeri pie krievu skolas nesekmēgi cenšas nolauzt kaklu.

Izklāju uz balkona paklājiņus un lasu savām nātrēm priekšā Sartru. Citronmelisa naktī tik šausmīgi smaržo.