Gribēju pačīkstēt par to kā trīs dienas mocījos pa Šmiseli un ceturtajā vēl dabūju palikt Frankfurtē (protams, pēc desošanas caur visiem tiem tuneļiem un gandrīz otrās astmas lēkmes manā mūžā), kur mani iemitināja smēķētāju istabiņā, pēc tam sarakstam pievienojās trīs stundas nedēļā (kurā, jau tā viss ir saplānots pa minūtēm), kas tiek sadirstas ar tuftu, šodien nāca klāt bēda par to, ka maijā būs nevis taureņi un putniņi kā visiem normāliem cilvēkiem, bet četras sienas un nebeidzami papīru kalni. To visu pavadošās filozofiskā rakstura domas vajadzētu pierakstīt, bet sīka balstiņa galvā (nihiliste) saka "Skuju!"

Vēl viņa katru rītu pie datora ieslēgšanas dzied "Dominique".

p.s. Kaimiņam atkal pilnmēness un mans Sandmens krāpjās nesot murgus, kuros es lasu grāmatas un domāju: "NĒĒĒĒĒĒ, TAS NAV DOSTOJEVSKIS!!!" (.. jo es nedrīkstu lasīt neko citu kamēr neesmu pabeigusi Karamazovus. Vēl 150 lpp.)