Tobijs ir aizgājis gulēt. Vai arī viņam ir bail no zīlītēm (manzie dabas radītie Hanibali Lekteri), kas sāk ēst paiku, ko izkāru viņām pagājšgad.

Vēl pēdējās dienās skaku apjaust, kāpēc nevaru paklausīties Flёur - jo "stāvokļos", kuros šamo varētu klausīties es klausos:
1) ja gribu kaut kādu sapņainu krievu mūziku klausos Meļņicu, jo viņi dzied par pasakām, bet Helavisas balsī ir kaut kas tāds stervisks un mūziku nesit pušu tā "man šodien astoņpadsmit gadi, blenžu zvaigznēs, dzeru sarkanvīnu, esmu tik ārkārtīgi intelektuāla un īpaša" noskaņa, kas rada nepārvaramu vēlmi kost un plosīt visu apkārtesošo vidi.
2) ja man ir skumji tā mūzika man uzdzen izmisumu, piecas minūtes un jūtos kā stūrī iedzīts zvērs. Tāpēc labāk izvēlos klausīties anologi skumju mūziku ar vīriešu kārtas dziedoni, jo skumjas vīriešu balsis ir nomierinošas. Skumjās sieviešu balsīs savukārt ir kaut kāda slēpta histēriska nots, ko iespējams dzird tikai citas sievietes (apmēram kā tās suņu svilpītes, ko dzird tikai suņi).
3) tā pat priekšroku dodu Alinai Orlovai, jo viņas balsī ir kaut kas tāds nesamākslots un bērnišķīgs + 80% daiļrades ir lietuviski, tā kā klāt nenāk ērcīgums par debīlu liriku.