Ir ļoti maz lietas, kas mani tiešām neinteresē. Piemēram, mārketings, menedžments (šajā vietā jau žāvājos), makroekonomika, kā arī citu cilvēku materialais stāvoklis. Nez varbūt man nav ieaudzināta latviskā tradīcija blenzt svešā maciņā, bet nekad nav bijusi vēlme meklēt VID (vai kur nu tas bija iespējams), cik pelna valsts amatpersonas vai kolēģi, vai vēl nez kas. Man vienkārši ir vienalga.
Vienīgais, kas šajā sakarā liekas interesants ir cilvēku izdzīvošanas prasme. Stundām varētu klausīties stāstos, kā izdzīvot ar piecīti līdz nakamajai algas dienai (ar atrunu, ka tā nav nākamajā dienā).

Vēl interesanti ir paradumi.
Ir cilvēki, kam patīk bankas kartes. Patīk redzēt visus tos cipariņus uz ekrāna un sakās, ka tas palīdzot arī plānot izdevumus un uzvesties prātīgāk. Tad atkal ir tādi cilvēki (kā es un solmeite), kam cipari bankomāta ekrānā ir kā dūmi vējā, kaut kādi tik ļoti pastarpināti un nereāli. Un iedod veikalā karti vienreiz, otreiz, trešoreiz un pēcāk apskatoties uz tiem cipariņiem apkrīti, jo kur tas viss palika?
Nē, man vajag aptaustīt naudu, lai saprastu, kas tas ir.

Vakar aptaustīju visu eksāmenam domāto naudu un man palika skumji. Viena no domām bija - a varbūt man nemaz nevajag būt par mag.iur., bet tad mani pakārtu pagalma ābelītē, pirms es paspētu paskaidrot savu ideju.

Reizēm smieklīgi kā viss sinhronizējas, pusdienās lasīju skumjo stāstu par Lamiju (vienā teikumā no vikipēdijas: Lamia (Greek: Λάμια) was a beautiful queen of Libya who became a child-eating daemon)...

...Un Rādiō sāk spēlēt Nora Keyes - Look At You, You're Ugly*. Tādās reizēs nez kāpēc liekas, ka visums man saka čau.

----------
* Viss albums ir vienkārši dievīgs, šitāda mūzika man pēdējā laikā liek lēkāt un spiegt!