Varbūt saprotu Tedu Bandiju labāk nekā vajadzētu.

Katru reizi sastopot kādu sievieti, kas sevi pozicionē kā bezgala dziļu, sarežģītu, jūtīgu un maģisku, gribas materializēt kīla dunci no tukša gaisa un ietriekt tieši starp atslēgas kauliem.
...Apliet ar benzīnu, sadedzināt.... Vēlreiz apliet ar benzīnu un sadedzināt...

Vispār interesanti kā tās smadzenes saslēdzas. Visu dienu klausies cēlu un glīšu mūziku, dzer tēju*, bet cīnies ar dusmu vājprātu. Vakarā izvelkoties no mājas atklājas, ka vienīgais, kas nomierina ir garāžas smarža un kaut kāda kustība uz priekšu. Aber kad pa rādiō sāk skriet Lauris Reiniks, tad uznāk tāda katarse, ka grūti taisni nobraukt.


* man ir nenormāli daudz raudenes un melisas - atdodu labiem dzērājiem.