ausis glauda: Arbre Noir – Madurai
Nerīta* cilvēka ikdiena. Rūpīgi izkasīju nutellas burciņu, lai uzsmērētu brokastu maizīti, bet nazis ceļā no burciņas uz maizi aizlidoja pa gaisu nošķiežot visu virtuvi un mani ar pēdējo šokolādes sviestu.
Vakar acīm redzot Jaunajam vilnim par godu cibināju ar Aveni pie Миллион алых роз. Bija vēl kaut kas līdzīgs Boney M, latviešu stila kantrīmūzikai un Maiks Oldfilds. Uz lēkšu pāerjām Kristīne sāka mēģināt kjūru sacensībām un foršā lēkšu mūzika trāpījās arī mums. Javno kaut kāds ost - tipa karību jūras pirāti + harijs poters + stardust vienā. Tāda "jāceļās un tūlīt jāiet kaut kas darīt" stila mūzika.
Šoks par Avenes gaitām, kā vienam tik stīvam lopiņam var būt šitādi lēkši. Tādi mīksti, mīksti, bet tomēr šūpojoši. Viņai gan patīk gāzties iekšā pagriezienos un vispār kruķīt kaut kādas mazizmēra figūras, bet ar to nav problēmas, jo šamā maina tempu no domas vien un viņu var saīsināt aš līdz lēkšošanai uz vietas. Un tad viņa piefiksēja, ka es arī sekoju līdzi mūzikai un līkumu izņem tā savākti savākti un uz plašo lēkšu mūziku aizdimdina līdzi Brodoram un uz lēkšu mūziku atkal savācās (uz otro mēģinājuma reizi ieraudzīju, ka De-Lī arī dara to pašu). Dressage horses are the best ^_^
------------------
* No vārda rīts nevis rīt
