Pie manām fiziskajām aktivitātēm var pieskaitīt arī ikvakara lēkāšanu pa istabu ķerot vakariņu kodes Tobijam.
Tobijs ir mans aranea diadematus. Pēciepriekšējām kodēm viņs bija novācis tīklu un kaut kur aizgājis, man jau likās, ka tas ir apvainojums manai kožu gatavošanas prasmei, bet viņš laikam bija kaut kur ielīdis nosnausties. Tā nu sestdien no rīta viņš tur vienkārši sēdēja perfekti uzaustā sapņu ķeramajā par kādiem 2 cm lielāks kā iepriekš. Klīst baumas, ka drīz viņš izaugs tik liels, ka vienā jaukā dienā izstieps spalvainu kāju un atņems man brokastu desmaizi.

LAPUTIS!!! VISUR IR LAPUTIS!!!

Tas saucas apskatīju kāpēc man neaug gurķumētra, a šamās visas viņai virsū sakritušas, jo ir vissulīgākā! :/
Papildus vēl apskatīju vienu kalanhoju, ko pavasarī pārstādīju un kurai nesen mistiski sāka birt nost lapas. LAPUTIS!!!

Pagaidām ievārīju stipru pelašķu tēju, bet šaubos, ka palīdzēs.

Moš jāpamēģina kola. Man tik bail, ka nenoiet lapas pavisam nost.

upd. Gurķu mētra bija neglābjama, un tā viena gandrīz jau ziedēja [ Klusuma brīdis ].