Pagaidām izskatās, ka The Hunger Games ir pēdējā laika interesantākais popsfikšens. Neskatoties uz to, ka galvenais tēls atkal ir bābietis (nu cik var - kur paliek dižie bruņinieki!) un stāstījums ir pirmās personas tagadnē, kas ir kaut kā dīvaini... vismaz man, jo es esmu viens no tiem cilvēkiem, kas pat iepirkumu sarakstu sastāda pagātnes formā. Bet pasakiet vēl, ka vārda "bija" pielietojumā tagadnē nav kaut kas ķecerīgs.

Vispār būs jāieiet kādā grāmatnīcā apskatīties, kā latviešu tulkojumā ir atrisināta lielā tagadnes dilemma, jo šobrīd nespēju iedomāties telpas aprakstu, kas veidots totāli tikai un vienīgi tagadnē. Un ir taču tik viegli sapīties, ja stāstījums ir tagadnē, bet atmiņas pagātnē... labāk tač' ka viss pagātnē! (skat - es nerakstu literārus sacerējumus, bet jau esmu sapinusies pāris rindkopās)

Jā tagadne mani šodien nobeigs.

Un brīdī, kad pašas last.fm bibliotēka noriebusies (nebiju piefiksējusi, ka ir TIK daudz kaitinoši nekvalitatīvu ebm apvienību un tās visas nez kāpēc ir nonākušas tieši manā bibliotēkā), atrodas "Your Friends Radio" fīča, par kādu sapņoju jau sen. Dzirdu ko citi klausās, bet nav neviens atsevišķi jāstalko. Vienīgi varētu kaut kur maliņā rādīt to, kas to klausās, lai zinu kam pateikties (vai sviest ar slapju lupatu).

(Ja pasaule būtu vieni vienīgi taurenīši un putniņi, es gribētu kaut ko uz Svasti-ayanam modi, bet šobrīd liekas, ka mans uzskats, kā vajadzētu izklausīties kaut kam kā nosaukumā ir "ritual" un / vai "tribal", stipri atšķiras no tagojošā vairākuma)