Nedaudz par vardarbību.
Pret cilvēku ir gadījies roku pacelt kādas reizes trīs / četras pļaukai, no kurām vienu pļaukai ar grāmatu (GP latviešu valodas pirmizdevums, cietos vākos, 5 cm biezumā)
Čību pret kaķi - reizes piecas.
Avīzi pret suni - vienu reizi.
Visādus citādus priekšmetus pret zirgu – nesalīdzināmi biežāk, bet vienmēr ar ļoti labu iemeslu.

Man jau sen bija aizdomas, ka Alžbeta nebija pirmā - ciltsmāte, bet tikai viena no sekotājām.

Pēc pirmās šobrīd izskatās Agrippina Jaunākā (IVLIA•AGRIPPINA)

Jauks pierādījums, tam ka inbreeding nav laba lieta. Kaligulas māsa, Nero (tā, kas Claudius Caesar Augustus Germanicus) māte. Turklāt precējusies ar sava tēva brāli, nemaz nerunājot par to, ka visi viņas senči bija paraduši precēties ar brālēniem māsīcām u.tml (ciltstsraksti zemāk). Grieķu divu raduraksti salīdzinājumā ar šo famīliju ir pīs of keik.
Visas problēmas, protams, sākas ar varu.
Viņas slepkavnieciskums sākās ar vēlmi aprecēt savu onkuli, lai tādā veidā kļūtu par imperatorieni un nodrošinātu savam garīgi slimajam dēlam iespēju mantot imperatora (bez)godu.
Vispirms viņa noorganizēja Klaudija toreizējās sievas Messalinas sodīšanu par RPG laulībām ar kādu savu mīļāko kamēr Klaudijs karoja.
Tad viņas toreizējais vīrs pēkšņi nomira ar mistisku slimību.
Un pēdīgi viņa panāca, lai senāts atļauj šo incestu, kas laikam pat romiešiem bija bišķi par traku (laigan onkulis no brālēna īpaši neatšķiras).
Savas rokas viņa īpaši nesmērēja. Darbojās kā uzkūdītāja, piemēram, Kaligulas pēdējo sievu (vienmēr ir licies, ka Cesonija bija viņa pēdējā sieva, bet laikam ir bijusi vēl kāda) apsūdzēja par raganību un sazvērestību rezultātā viņu piespieda izdarīt pašnāvību, kā arī paklusām novāca Messalinas māti un visus viņas kalpotājus, draugus u.tml.
Pašai gan nācās rokas smērēt, kad Klaudijs atteicās iecelt Nero kā savu mantinieku, jo Klaudijam no pirmās laulības bija dēls. Tāpēc Agrippina pagatavoja viņa mīļāko sēņu ēdienu (kā to ir darījušas tik daudzas citas pēc viņas), kuru sazāļoja ar belladonnu.
Jā
Un kā runā galu viņa ņēma no paša dēla rokas, kurš mēģināj viņu i noindēt, i noslīcināt un galu galā nozūmēja tā lai izskatās, ka tā ir bijusi pašnāvība.

Ir lietas, kas nekad nemainās, slepkavošanas paradumi ir viena no tām.

( ciltskoks )