Kāpēc kaķiem evolūcijas ceļā nav attīstījusies tāda poga, ar ko ieslēgt un izslēgt murrāšanu. Reizēm būtu jauki un patīkami paklausīties kā kaķis murrā, teiksim grāmatu lasot vai tēju dzerot, bet tad viņš maita nemurrā! Taču, kad jāiet gulēt un katrs vismazākais toksnītis ir spējīgs mani novest līdz baltajām pelītēm, tad lūk viņš murrā uz vella paraušanu!

Atceros lauku kaķi Raju (Pilnā vārdā Raisu), viņa murrāja tik skaļi kā traktors. Pa nakti blandījās pa āru un istabā ienāca tikai piecos no rīta, kad vecāmāte gāja uz kūti, ieriktējās man pie kājām un tā murrāja, ka aš gulta drebēja. Kad liekas - tulīt tulīt jau apklusīs, tā nākas pakustināt kādu notirpušu vai nospiestu kāju un šamā atkal dod vaļā uz pilnu klapi.
Un vēl viņa drausmīgi baidījās no čībām, bet par to šoreiz nav stāsts.

(un es izdomāju jaunu spēli - analogu amerikāņu duck, duck, goose, saucās legāts, legāts, legatārs)