Es laikam esmu pret ilgajām brīvdienām, vismaz konkrētai iedzīvotāju sugai.
Visu nakti gar logu planēja jēgu pārdzēris krievu puišu pāris, kas starp neartikulētiem gārdzieniem spēja vienoties unisonā Россия izsaucieniem.
Es protams respektēju viņu patriotismu, tā pat kā visus citus patriotismus, jo šis tomēr ir cinisma nevis biezierunu padevības gadsimts. Bet es nekad nesapratīšu, kāpēc visi dižie patrioti izvēlas dzīvot visur citur tikai ne savā dzimtenē (kurā viņi nemaz nav dzimuši).

Man, piemēram, ļoti patīk Grieķija, un ja kādreiz attapšos skandējot: "Ελλάδα, Ελλάδα!" es pavisam noteikti braukšu uz turieni dzīvot nevis smilkstēšu tepat.

Sakraušu sev apkārt čupu ar lasāmajiem un lasīšu līdz izrubīšos.
Rindas kārtībā jaunais Kabinets, Tolstoja Холстомер, kaut kāda vieda grāmata par cilvēci, kurā ir interesanta nodaļa par acu evolūciju un nozīmi sazināšanās procesā un vēl kaut kas iespējams.

Death's forever. It doesn't matter when it begins.

Crna Macka, Beli Macor (Black Cat, White Cat)

p.s. Tikko iedomājos cik forši būtu ieviest zosi uz balkona - tādu lielu un baltu. Varbūt divas, vai trīs...