Manā izpratnē jau ir sākusies ziema. Šodien salstošs cilvēks pieteicās uz garajām vilnas zeķēm un dūraiņiem ^_^. Man gandrīz vai rokas dreb, vecmāmiņas sindroms laikam. Es varētu tēlot altruisti un apadīt visu pasauli, bet īstais iemesls, protams, ir tas, ka man patīk process!

Jā, un pēdējo dienu dzīvoju ar savām "garajām krēpēm" rīt būšu līdzīga ( miss Pārkeres ) gaišmatainam variantam.
Jaukā gan čīkst, bet kā saka - līdz kāzām sadzīs līdz vasarai ataugs.

Tad vēl kāpjot autobusā un klausoties rādio es sapratu cik viedi īstenībā ir mūsu pasniedzēji. Pirmajā Kriminālprocesa lekcijā profesore M. izteica aizdomas, ka bēdīgi slavenais Grantiņš atzinies savas meitas slepkavībā, lai slēptu citus noziegumus un voilà!

Bet tas protams neliedza viņai piecas minūtes vēlāk apgalvot, ka sievietes ir briesmīgākās slepkavas. Cik daudz sievietes slepkavas savu upuri vispirms izvaro un tad sagriež piecdesmit gabalos? Tas, protams, ir retorisks jautājums, jo kā zināms sieviete nevar būt subjekts izvarošanā (šis lūk ir temats par ko varētu pakaukt feministes).