Vai sanskritā raksta no kreisās uz labo, tā pat kā to daram mēs (normālie), vai no labās uz kreiso?

Tas gan ir retorisks jautājums, jo pacentos atbildi atrast, ne bez sarežģījumiem, protams, jo to novirzienu ir dikti daudz. Devangarī (देवनागरी) - tas ir tas vispopulārākais raksts, tiek rakstīts no kreisās uz labo.
BET!
Brāhmī skripts, kas ir vissenākā sastopamā sanskrita rakstība, tiek rakstīts no labās uz kreiso.

Nē, es neesmu pēkšņi metusies no kriminoloģijas uz filoloģiju.
Reizēm vienkārši pārņem tāda sajūta, ka tas viss ir tik šausmīgi pazīstams.

Nemaz nerunājot par ksenoglosiju.
Skatījos kaut kādu nenozīmīgu filmu, kur svešo valodu subtitri bija tikai itāliski, un vienā brīdī meitene sāka runāt ļoti pazīstamā valodā tikai ar drausmīgu akcentu. Un tas viss sākās ar jauku vārdu namastey, īstenībā vienīgo kura nozīme man ir zināma (jau bija zināma, es vienkārši zināju ko tas vārds nozīmē), bet tā pat sapratu, ka meitene pērkons laikā ir ielīdusi alā pārrakstīt kaut kādus svētos papīrus. Bet nav svarīga šī ž kategorijas filma, svarīgi ir tas, ka es sapratu par ko runā un kādā valodā runā.

Jā un runājot par rakstības pusēm, pavisam dziļā bērnībā, kad man sāka mācīt burtus un rakstību, visa ģimene noņēmās ar manu niķi visu rakstīt spoguļrakstā - no labās uz kreiso. Es neesmu kreile. Rakstu ar labo roku, bet rakstīju visus vārdus no labās puses un visus brtus spoguļrakstā. Mani tā izspīdzināja, ka es vienkārši iemācījos vajadzīgo vārdu burtu kārtību no otra gala, tā lai uzrakstīti tie lasāmi no pareizā gala, un viss izskatās pareizi uzrakstīts. Bet brālis tomēr mani pieļēra, ka es savu vārdu rakstu no otras puses. Pat tagad uzrauta no miega varu mierīgi pateikt, ko enaz nozīmē.

Un es neesmu pārlasījusies Tagori. Īstenībā tieši tāpēc es lasīju Tagori.

Man arvien vairāk un vairāk liekas, ka esmu Šivas avatārs šajā saulē...