Labi gan, ka manā iekšējā valstī nav pasludināts moratorijs nāves sodam.
Jo mans Miega Miķelis - tas tips, kas nes man miegu, tādu ir augstākā mērā pelnījis!
Reizēm viņš neatvelkas vispār.
Reizēm, tas ir visbiežāk, uzrodas kādos četros no rīta, kad aizmigšanai jau esmu atmetusi ar roku.
Bet pēdējo dienu darbības ir pavisam neciešamas.
Viņš neiet prom!
Manai aurai tagad ir ne tikai krāsa vai sajūta, bet arī skaņa:
ZzZzZzZzzz...
Un neba tāpēc, ka tas ir mana vārda pirmais burts, bet gan tāpēc, ka tā visa veida vizuālajos darbos attēlo miegu, gulēšanu un visu ar to saistīto.
Šorīt no rīta pamodos un jau gribēju gulēt!
Un sapņi vispār ir kaut kas briesmīgs!
Pulksten 09:58 es uztrūkos no miega ar pārliecību, ka ir otrdiena un es esmu nogulējusi saistību eksāmenu. Tik klišejiski sapņi man nekad nav bijuši!

Turklāt man šobrīd nav īstas pārliecības, ka esmu nomodā.

Tam kāpēc es tik ļoti pārdzīvoju savu nagu aplūšanu ir ļoti racionāls izskaidrojums.
Ir tādi seni teicieni kā:
„Dabūt savos nagos”
„Garnadzis”
Kas tā vien liek domāt, ka latvieši ir kādi nagu fetišisti.
Prof. L. tiesību vēsturē laipni izskaidroja, kāpēc tas tā.
Tāpēc, ka agrāk latviešiem esot bijis tā – kurš kaut kādai mantai uzliek nagus un pasaka, ka tā ir viņa, to arī dabū. Un lōģiski, ka tas, kam bija garāki nagi, savāca savā īpašumā visneiedomājamākās lietas.
Lūk tā.
Tāpēc man vajag garus nagus.