Saspēra velns to zaļo krūzi - [entries|archive|friends|userinfo]
Hlorēts ūdens

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Jul. 19th, 2009|01:10 am]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Kaimiņos nomira meitenīte. 11 gadi. Ar dengi. Bet ne jau par meitenīti vai nomiršanu, vai dengi es tev šovakar gribu pastāstīt, manu mazo draudziņ. Par tradīcijām, atkal jau par vietējām tradīcijām es tev šovakar pastāstīšu, manu mazo draudziņ. Par apstāvēšanas tradīcijām šoreiz.

Meitenīte nomira jau pirms vismaz nedēļām divām, nobērēja šodien. Par to, ka kvartālā kāds nomiris, liecināja uz ielas stūra uzslietā saliekamā nojume, plastmasas galds un daudzie krēsli ap to. Un pastāvīgs cilvēku pūlītis zem nojumes: vieni nāca nedaudz pasērst un devās prom, citi zem nojumes uzturējās caurām naktīm. Ko gan tie pēdējie tur divas nedēļas sadarīja? Spēlmaņoja. Nemācēšu detaļās minēt, ko tieši viņi tur spēlmaņoja - kārtis, kauliņus vai ko citu, bet nu spēlmaņoja caurām naktīm. Tā tad nu arī ir tā apstāvēšanas tradīcija, par kuru gribēju tev šovakar pastāstīt, manu mazo draudziņ. Jo raugi - spēlmaņošana, vismaz atklāta, vismaz masveidīga, šeit nav atļauta - vienīgais izņēmums ir apstāvēšana. Kad kāds nomirst, tad tuvinieki līdz bērēm uzštellē piknika bāzi, un kvartāla masu spēlmaņošana var sākties. Noteikums ir tāds, ka zināms procents no vinnestiem tiek aizgājēja tuviniekiem - piknika namejiem: bēru izdevumiem, sāpju remdēšanai, tuvinieka zaudējuma kompensācijai - sauciet to kā gribiet. Pēc Vietējā Zinātāja sacītā, šajā gadījumā līdzekļu vākšanas pasākums vilkās neparasti ilgi - divas vai pat vairāk nedēļas - parasti tas ilgst dažas dienas. Pat nule pārgājušais taifūns, spēcīgās lietavas un vēja brāzmas nespēja izjaukt apstāvēšanas skumīgo ballīti. Skolās mācības tika atceltas, izziņota kurējas tur pakāpes trauksme, bet apstāvēšana tik ritēja pilnā sparā. Ģimene nabadzīga, pašūpoja galvu Vietējais Zinātājs. Taču spriežot pēc varenās jautrības, skaļajiem smiekliem un vēlāk kautiņiem un bļaušanas vakarnakt, apstāvēšanai būs pienācis gals, prātoja Vietējais zinātājs. Viņam izrādījās taisnība, un šopēcpusdien piknika uzpariktes jau bija novāktas, toties tuvākajā apkārtē visur mētājās rožu ziedlapiņas.
linkregister

Comments:
[User Picture]
From:[info]brookings
Date:July 18th, 2009 - 09:37 pm
(Link)
paldies par reportāžu
[User Picture]
From:[info]udensroze
Date:July 18th, 2009 - 10:00 pm
(Link)
kas ir denge?
From:[info]eermaniitis
Date:July 18th, 2009 - 10:54 pm
(Link)
tropiskā drudža paveids, ko izplata odi
From:[info]murse
Date:July 19th, 2009 - 10:59 pm
(Link)
jēzusmarija, cik spocīgi.
From:[info]biezpientaure
Date:July 21st, 2009 - 11:27 pm
(Link)
latvieša izpratnei tas var likties dīvaini, bet man šī paraža liekas gluži OK - pirmkārt, pieļauju ka 2 nedēļu garumā arī pieminēja aizgājēju un otrkārt, jeb drīzāk, pirmkārt - sameta bēru izdevumiem.

letiņiem tā kapu būšana ir pavisam savādāka - teju vai svarīgāka par dzīvi. Visi tie kapu svētku, kapu regulārie apmeklējumi un pārējais. Lūk, gadījums - sieviete pec daudziem gadiem aizbrauc pie bijušā vīra kapa un ierauga, ka blakus jau paglabāta tā cita, ar kuru vīrietis dzīvojis mūža nogali. Uzreiz rodas doma - ir jāuzliek apmalīte! Tas nekas, ka aizgājējai nebija nekādu kontaktu ar minēto sievieti, tai pašai ir bērni kuri nav vēlējušies uzstādīt apmalīti - vai pat izpildījuši aizgājējas vēlmi "nekādas apmalītes" - kas to lai zin.