- 13.10.08 01:14
- Elicriso. Helichrysum italicum.
Tulkojamu augu meklējot un no sinonīma pie sinonīma, no valodas uz valodu lēkājot, beidzot tiku pie pazīstama apzīmējuma - elicriso. Smarža uzvilnī, bet mokoši netverama. Puskaraļvalsti par īstu elicriso smaržu īstā karstā pēcpusdienā, tūlīt! Es reti kaucu pēc siltajām zemēm, bet šobrīd man ļoti, ļoti vajag karstu un ar elicriso smaržu pilnu gaisu. (Ar tāpat smaržojošu, jo ar elicriso aizdarītu Sardīnijas desu nebūtu gana.)
Bet vismuļķīgākais ir tas, ka neviens nav pacenties šim augam radīt pieklājīgu nosaukumu latviski. Salmene, sasodīts! Ja es dzirdu "salmene", pirmā asociācija ir koka māja, pirmā stāva logs, sprauga starp iekšējo un ārējo rūti aizpakota ar lupatu vīkšķi vai segu, bet, lai smukāk, pārklāta ar baltu drāniņu, uz kuras saliktas brūnas un dzeltenas sakaltušu ziedu galvas. Tāda ir salmene. Salmene nozīmē auksts un trūcīgs. Salmene ir ziemeļi un ziema.
Nu, kā lai es nosaucu savu elicriso? Un kā lai atbrīvojos no smaržas rēga? Nosaukts vārdā pazudīs? - 3 rakstair doma
- 12.10.08 22:53
-
tev kā man ar islandi, pazudusī
- Atbildēt
- 12.10.08 22:55
-
es, man liekas, zinu to smaržu. tā smaržo pa vidu karstumam, akmeņiem, putekļiem, cikādēm/sienāžiem/circeņiem, tauriņiem. zāles smarža.
- Atbildēt
- 12.10.08 23:00
-
Jā, jā! Brauc ar riteni un pēkšņi vilnis, apstājies, osti, vairs nav. Un tad citviet atkal kāds saules izdedzināts pleķis smaržo un smaržo. Ilgi nevarēju saprast, kurš augs ir īstais. Par laimi gadījās botāniskais dārzs ar ekspozīciju aklajiem: gara podu rindu, kur visu var/drīkst aptaustīt un apostīt. Tāpēc jau es savā prātā šo saucu smalki par elicriso, nevis kā tautā par kādu sempiterno.
Nav gadījies ceļā neviens itālis, kas zinātu augiem nosaukumus. Pē. - Atbildēt