ak tu skrējējlemur, tik aizņemts personālajos bestos, ka nemaz cibas nelasa un padomiņa nedod (man te čukstēja, ka tev esot padomiņš)

mīļais razbainieciņ, mēs cibas lasām, jo ciba ir gandrīz mūsu visss, tak padomiņa mums nevaid. (ja padomiņš par pārvākšanos un mājāzi; ja par ko citu, tad paskaidrojiet, lūdzu)
a) mājāžus nezinām
b) mantu pārvešanas kantoris mums bija no Tīnūžiem, tipa, pa lēto, un to ziniet mēs nenovēlam pat ienaidniekam. atcerēties, protams, jautri, visādi stāsti sanāk, taču, ēēēē, es stāvēju zem sava vecā dzīvokļa logiem un pilnā balsī auroju telefonā, pieprasot paskaidrojumus, jo, fakinbļaķarārā, kas tie ir par paģirainiem tizleņiem, ko jūs mums atsūtījāt, bļaķ, viņi nespēj uzkāpt pa trepēm uz piekto stāvu, kur nu vēl nonest skapi, utt. utt. katrā ziņā tauta bija pārsteigta, mani dzirdot. un tad atbrauca šefs sūdainos gumijniekos, bet bikšu siksnas vietā viņam bija elektrības vads, kam galos dekoratīvi nomaukta izolācija. hmmm, es šaubos, vai tu to gribi.

akvaimandieniņ, laikam būs vien jāpaliek pie tā mareka