scriba librarius
scriba librarius
scriba librarius - 17. Aprīlis 2013
17. Aprīlis 2013
- 17.4.13 00:26
- privātais jaungads, ziniet. nav jēgas sev nosolīties, ka nākamajā gadā būšu labs vai vēl labāks, ka mazāk kliegšu uz sevi un citiem, ka mazāk domāšu visādas pašnāvnieciskas domas, ka mazāk to un vairāk šito un tā joprojām. bet ir vismaz viens pašsolījums, kas drīzāk ir secinājums par nākamību (nu vismaz tā es ceru): es skriešu. skriešu vairāk, ilgāk, biežāk utt. un tas lielā mērā atrisinās (kā gan citādi?!) arī visu augstāk iesākto, bet neturpināto sarakstu. jo man šķiet, ka ir tikai viena lieta, kas šo pēdējo gadu ir padarījusi labāku (vai kā lai to apzīmē) par daudziem iepriekšējiem. un, ja pat mani kuslie skrietmēģinājumi tik labi ir glābuši mani no manis pašas, tad paļaušos, ka skriešana mani glābs arī turpmāk. un, pārcilājot šo privāto gadu šurpu turpu atpakaļ, es atkal nonāku pie secinājuma, ka skriešanas atklāšana varbūt vispār ir labākais, kas ar mani noticis daudzu, daudzu gadu laikā. eh, šī smieklīgā neofīta jūsma. katrā ziņā, paldies D-vam/tiem, kas man ierādīja šo brīnišķo glābšanās veidu.
-
6 rakstair doma
- 17.4.13 15:01
- pirmoreiz redzēju upi ar kaudzi. krasts zemāk, upe augstāk. skrēju pa to, kas teorētiski ir augstais krasts, zem kura lejā apakšā tek upe. parasti. vai arī stiepjas ledus. lejā. šoreiz tā bija zemestaka gar ledus kalnu. un vēl tur tāda smuka vieta, kur vienā pusē celiņam leduskalns, bet otrā bedre ar applūdušiem dārziem, sajūta, kā pa tiltu skrienot.
[oooo, tikko atkal spridzināja. un rakstāmgalds atkal šurpu turpu nostaigāja. brr. pēc šitām spridzināšanām aptuveni varu iztēloties, kā ir zemestrīcē. fuj. man nepatika. tfutfutfu. manam vestibulārajam aparātam arī ne. vispirms salīgojas māja un nokratās mēbeles, un tikai tad atnāk arī blīkšķis.]
tas nozīmē, ka pa šo laiku skati pie upes droši vien atkal ir mainījušies. skriet vakarā vēlreiz? vai vismaz nostaigāt līdz tuvākajam, centrālajam līkumam un paskatīties, vai dzelzceļa tilts jau iestumts Daugavā? pirms stundas izskatījās, ka šo iestums.
-
0 rakstair doma
- 17.4.13 18:22
- ou! dabūju superdāvanu! bērniņš uzdāvināja man "D[..] M[..].
Zinātniski pētnieciskais darbs bioloģijā/filoloģijā", kurā ir apkopots un sarakstīts VISKAUKAS. arī visādi mani izteikumi, kas iemūžināti bērniņa parastajā un ceļojumu dienasgrāmatā un tviterī. un piedevām aptaujāti ij mani vecāki, ij kalevala un maschera (āāāā, bučas abām! pārlasot, gandrīz apraudājos, nu labi, druskucītiņ apraudājos), ij bērniņa draudzenes, kas mani pazīst. ooo! atzīšos, ka man ļoti, ļoti patika mana lieliskuma pamatojumi, ko sniegusi bērniņa draudzene V.: "tāpēc, ka viņai ir rižs ezis; [..]; tāpēc, ka viņa ir ragana; tāpēc, ka viņa lamājas; tāpēc, ka viņa arī dzer kafiju, bet viņai nav zilu riņķu zem acīm."
turklāt izdevums ir ilustrēts! āāāā. jūtos tik pūkains, ka novēlu katram saņemt šitik lielisku dāvanu!
-
3 rakstair doma
Powered by Sviesta Ciba