scriba librarius

17.4.13 15:01
pirmoreiz redzēju upi ar kaudzi. krasts zemāk, upe augstāk. skrēju pa to, kas teorētiski ir augstais krasts, zem kura lejā apakšā tek upe. parasti. vai arī stiepjas ledus. lejā. šoreiz tā bija zemestaka gar ledus kalnu. un vēl tur tāda smuka vieta, kur vienā pusē celiņam leduskalns, bet otrā bedre ar applūdušiem dārziem, sajūta, kā pa tiltu skrienot.
[oooo, tikko atkal spridzināja. un rakstāmgalds atkal šurpu turpu nostaigāja. brr. pēc šitām spridzināšanām aptuveni varu iztēloties, kā ir zemestrīcē. fuj. man nepatika. tfutfutfu. manam vestibulārajam aparātam arī ne. vispirms salīgojas māja un nokratās mēbeles, un tikai tad atnāk arī blīkšķis.]
tas nozīmē, ka pa šo laiku skati pie upes droši vien atkal ir mainījušies. skriet vakarā vēlreiz? vai vismaz nostaigāt līdz tuvākajam, centrālajam līkumam un paskatīties, vai dzelzceļa tilts jau iestumts Daugavā? pirms stundas izskatījās, ka šo iestums.
0 raksta ir doma