scriba librarius

29.3.12 15:32
kamēr es grauzu gurķus un strādāju, viņi patiešām uzkrāmējās. bet, galvenais, pa to laiku atbrauca siera rati un olīvu rati, un desu rati, un vēl visādi rati. tie olīvu rati kā jau olīvu rati (sk. manā galvā laimīgās atmiņas no Nirnbergas, Rūdolštates utt.), proti, tādi rati, ka man, tos ieraugot, gandrīz jāapraudas, jo visu tak apēst nevar. tomēr kādi piecpadsmit veidi olīvu un daždesmit kubuliņi ar visādām smērēm, zieķiem, artišokiem, sīpoliņiem, kaltētajiem tomātiem un tamlīdzīgi vēl ir tāda apjoma parādība, ar kuru mans saprāts spēj tikt galā, bet tie siera rati, ak dies, tie siera rati! ne vairs ratiņi, bet rati krietnas fūres garumā, daudzi metri visvisādu sieru. saprotiet, daudzi metri visvisādu sieru. es laikam iepriekšējā dzīvē biju tā komandante, kas iekrita vilku bedrē. aizmiglotu skatienu nostaigāju visus ratus no viena gala līdz otram trejas reizes, un beigu beigās nopirku gabaliņu Korsikas svaigā aitas siera. un nākamnedēļ atkal būs ceturtdiena! o, visu mazo dzīvnieciņu aizstāvji, CD un D-iņ! paldies.
un tagad es trīs stundas strādāšu, bet tad došos lejā, kur mani gaida grauburgunders iz Pfalcas, sieriņš iz Korsikas, kalamata olīvas, saulē kaltēti un svaigi tomātiņi, tepat blakus augusi rukola un citāda zāle, šādi tādi asi piparoti zieķi uz fetas bāzes un... es vairs nemaz neatceros. bet tagad es trīs stundas pastrādāšu, ja.
10 raksta ir doma

29.3.12 18:39
nea. šitais ir Vācijas rietumos, Lejasreinas apgabalā pie pašas Holandes robežas. tāds mazītiņš miestiņš.
Atbildēt

29.3.12 19:31
nu tādus labumus te ratos milzīgos nedod, un vispār es laikam visu sajuacu, jo man likās ka tu pa utrehtu dzīvojies...bet nu baudi gurķīšus un visus tos labumus
Atbildēt

29.3.12 21:51
Nākamreiz pajautā, vai viņi tādā pašā sastāvā un apjomā mēdz ierasties arī janvārī...
Atbildēt

30.3.12 01:05
aizstrādājos ilgāk, gandrīz badā nomiru, toties stulbo lugu pabeidzu, nu tad arī virtuvē nosēdēju, līdz... ai. tipa, jutos pelnījusi.
olīvu un zieķu ratu saimnieks (viņš esot portugālis) nākamnedēļ būs (tā viņš solījās). sākšu gatavot uz ceturtdienu smalki vācisku jautājumu par janvāri :)
āāā, šī vācuvaloda! jūtos kā sunītis, bļin. nogāju uz virtuvi, pasitusi savu mīluli Karofiljo padusē, bet rezultātā sanāca nebvis lasīšana ar vīnu un olīvām, bet trīsarpus stundas puslīdz vācisku sarunu. proti, es vāciski māju ar galvu un žestikulēju. āāāā.
Atbildēt