atliek optimiski cerēt, ka tās ir labas un lieliskas citu dzīves, kas Tev patrāpījušās :)

aha :)
uz vakarpusi atgāja un atlaidās. sajutos atkal kā savējā.
tā augstāk minētā ir tāda dīvaina apmaldīšanās sajūta, un viss ir garām, pilnīgi garām, neatkarīgi no tā, vai nepareizās dzīves labas vai sliktas.

es aizvakar satiku paolo dzhordano un teicu "tu mana skolotaaja, tu vinja tulkotaaja". vinjsh man ierakstiija autograafu pa visu lapu ar ljoti veerieniigu parakstu - kaa staljins (nopirku islandieshu tulkojumu, jo italiano nebija). prozas lasiijumos gan sagaadaaja vilshanos, lasiija pabriesmiigaa anglju val.

vēē, autoriem tak jālasa oriģinālā, ne? saprotamība ir otršķirīga.
šis jaunu romānu nesolīja?

né, teica, ka vienígais, ko esot uzrakstíjis, ir shis; vispār daudz slavēja savus izdevējus, kas atraduši nosaukumu un atmetuši lieko utt., bet gan jau raksta... kaut kas man viņā patīk (piemēram, aizkustinošā atzīšanās (vai varbūt mītrade?) "sēžot pie rakstāmgalda, es vienbrīd atskārtu, ka gluži vienk. esmu par dumju teorētiskajai fizikai, tāpēc pievērsos rakstniecībai"..., bet kaut kas deep down rauj stopkrānu un brīdina, ka šis tips ir manipulators (tikai ne tik rafinēts kā mišels v.).

lai saldumiņš uzraksta otro grāmatu, tad redzēs. bet vispār ēēē visiem rakstniekiem būtu vēlams dažus gadus pastudēt teorētisko fiziku vai ko tamlīdzīgu.
tie autori, kas ņēmušies ar tādu vai citu zinātni, pavisam citādi sakārto tekstu.

man ir daudz tādu dienu