| Te voglio ‘bbene |
[May. 5th, 2023|04:18 am] |
Šobrīd pat grūti pateikt, kas es esmu.
Cenšos pierakstīt saplīsuša šķīvja lauskas, kamēr vēl nolasāma tā forma.
Es biju pilna un virmojoša kā fosforizētu zivtiņu bars,
Viņš skatījās melnām acīm un neviļus pieskārās manai rokai. Plauksta- siltuma komprese atvēra mani un iekšējie augi gavilēja
Es dzēru mīlestību kā kucēns. Tā pietiks, tās gana.
Salipām kā divi magnēti nedalāmi viens otra vajadzībā.
Un tu zināji, kad piecelties no pelniem uz aizlidot. Zināji, kā maigi samelot saudzējot: mēs tiksimies drīz, tu teici
Atraisot manas paraduma sasietās roku lentes
Un ir tik labi, ka tu aizej pa gaismu. Atstājot man savas klātbūtnes dāvanu, siltuma izsauļoto ķermeni un daudz savas pilsētas dziesmu. Es peldu mūzikā jau trešo |
|
|
| Skumja patiesība |
[Feb. 12th, 2023|03:36 pm] |
|
Tas brīdis, kad nejauši ieraugi sevi pilnā augumā spogulī un tevi pārņem dziļš un intensīvs riebums. |
|
|
| |
[Jul. 30th, 2022|06:58 pm] |
|
Tik ļoti nepatīk pati sev. Nemaz nevar neko. Un tik ļoti garlaicīgi kad nekas neinteresē un neiepriecina. Ķermeņa smagums. Bet nav drosmes nebūt. Dzīvnieciskās bailes no sāpēm pārdzīvo visu. |
|
|
| Noble exit should exist |
[Jul. 8th, 2022|10:18 pm] |
Vecais dr. Zvanīja atbildot uz manu izmisīgo ziņu. Mēģināja pierunāt, ka man nav manas diagnozes, jo tad man būtu 0 empātijas, trulas emocijas un “caurums galvā”. Teicu, ka tā arī ir. Viņš neticēja. Taisni nezinu ko iesākt. Viens dr liek dzert Reagilu, otrs saka, ka nevajag iznīcināt smadzenes utt.
Tas viss vēl tāda Donna Beiža. Trakākais, ka neticu, ka varēšu parūpēties par bērniem. Mana mamma saka:”saņemies!” Un es nevaru. |
|
|
| Nebūtība |
[Apr. 15th, 2021|02:51 pm] |
Ir tik bezgala bezgala bēdīgi. Tik ļoti ļoti žēl, ka es esmu tāda kā esmu un nevaru to mainīt. Ir milzīgs kauns. Un milzīgs nogurums sevi nest.
Ir ļoti ļoti skumji. Nav spēka. Katra reize veikalā man ir pārbaudījums. Katra ēdienreizes gatavošana milzu cīņa. Es nemāku vairs būt. Nemaz. |
|
|
| Es pastāstītu, ja mācētu |
[Apr. 15th, 2021|02:34 pm] |
Nokārtoju izglītību bez gandarījuma un ar sirdsapziņas pārmetumiem. Tagad ir laiks. Līdz vakaram. Vienai. Būtu varējusi sakārtot kaut ko. Bet es pat neredzu kā. Es redzu gràmatu plauktu ar savandītām grāmatām. Labi. Es viņas saliktu taisni vienu otrai blakus. Vai tas kaut ko mainītu? Es neredzu kopainu. Māja nekad nebūs mājīga, jo es tāda neesmu. Neprotu būt. Nevaru vairs. Es vairs nevaru.
Manas rokas ir sasietas. |
|
|
| 1 |
[Aug. 15th, 2020|05:23 pm] |
|
Es esmu ļoti skumjš cilvēks un tāds laikam arī vienmēr esmu bijis. |
|
|
| Not knowing |
[Mar. 30th, 2019|01:04 am] |
|
Slepus pieskatīt bijušās draudzenes kaķi, kamēr viņa ir ceļojumā ar savu boifrendu. How low is that? |
|
|
| Dublis |
[Mar. 16th, 2019|12:43 am] |
Es aizmirsu pateikt svarīgāko: “ Hei, mēeen!”
Viss kārtībā. Plkst. tuvojas vieniem. Bērni guļ un es palieku pie mammas, jo tā mums abiem ērtāk. Galva sāp no “hei, mēeen!”.
Ēdu lakricas pīpi, jo pīpe jau ir tikai pīpe, kā visiem zināms.
Esmu bijusi situācijās, kad “skrien pāri saviem resursiem un Tu vēl dabūsi dažus nožēlojamus gadus redzēt manu žēlastības pilno seku”.
No thank you, mēeeen!
Ar vienu reizi pietiek 4 the record. |
|
|
| Well it’s too late tonight |
[Mar. 13th, 2019|10:28 pm] |
Lūk, es aizdomājos par to, (un ne pirmo reizi) ka ļoti izplatīts viedoklis ir - vīriešiem lielāks sex drive caurmērā.
Protams, es domāju par to tajā kontekstā - kā var tā būt, ka tu rodies viens no daudziem izņēmums tāds
sieviešu kārtas fiziskās mīlas apsēsts radījums un pievelcies tieši pie tiem pretpoliem, attiecīgi, kam, principā, pa lielām šaibām, puslīdz pohuj par seksu.
Drausmīga netaisnība. NU DRAUSMĪGA. Tā, ka raudāt dažreiz gribās, goda vārds. No dusmām.
Un es zinu vēl daudzas sievietes, kurām tā ir. Godīgi sakot, pretējas versijas - kad sieviete tā dirsinātu vīrieti, ka par maz dotu - pat nezinu.
Nu kā tas var būt? Ka mēs visas kaut kā mistiski esam satikušās tās nepiesātināmās sievietes kaut kā nejauši? Var būt tā ir vīriešu sazvērestība, ka tiek izplatītas seksuālās apetītes fake news.
Un tad man liekas, ka pret mani izturās drusku slikti. Bet ne tajā ziņā kurā man patīk. Tajā nē.
Man sāk skumjas nākt, ka es kaut ko gaidu no otra, ko viņš nespēj dot.
Un no sevis var būt arī.
Un, ja būtu izvēles, tad es tagad iekapsulētos tādā kā kokonā uz nedēļu un izlīstu laukā jau par citu radību.
Jo es jūtos vientuļi un skumstu un es zaudēju draugus, jo visu laiku veltu mācībām un kādu šķipsniņu bērniem un tās draudzības viņas jau vecākam paliekot arī kļūst tādas vēsākas
un attālākas un ķermenis noveco un es gribu visu to izdarīt ar viņu (ar to ķermeni), ko var tad, kad ir vēl kaut cik necik satvarīgs, lai nenāktos piedzimt par jaunu.
Es gribu izsmelt visas vēlmes, lai neko negribētu pirms aiziet. Lai nav šeit vairs jāatgriežas. Man te ļoti patīk. Bet pietiek.
Un viņam vajag visu ko un arī drusciņ mani, kā pieturas punktu un siltuma avotu,
bet te jau vietā būtu anekdoti par vardi. Es te sēžu kā sieviete.
Un var būt arī, ka Ķimelei tajā 2011 gada intervijā Lilit taisnība, sakot "sieviete sievietē aizņem tik daudz, ka mākslai nepietiek vietas"
Bet ja Tu mani esi izvēlējies, kā cilvēku, nevis kā sievieti. Vēljovairāk man vajadzīgas rūpes un kopība. Ne ikdienišķas.
Kopīgs ceļojums. Gājiens gar jūru, vienalga. Četras dienas mežā, kuru laikā mēs esam kopā un netramdam viens otru, neskrienam, bet esam.
Un jā, esmu gatava, sēdēt uz diētas (vēl varu izturēt šo režīmu), bet vajag uzticēšanos, uzticību un paļāvību.
Man nepatīk, ko Tu pret mani dari.
Tas ir pavirši. |
|
|
| un tagad laiks rūgtumam |
[Jun. 9th, 2017|01:05 pm] |
Nu, re! Vot tebe - reāliste.
Akmens akmens zemūdens akmens.
Izlīda, suka.
Var būt šitā es sākšu pierast, ka viss šitas ir sūdains cirks un mīlestības ir dzirksteles kas uzliesmo un pazūd.
Tagad es gribētu sāk pelnīt daudz naudas.
Mans vīrietis ir no savas vīrišķības nobijies bērns, kurš bēg pie savas bērnības mīlestības un tādiem izteicieniem kā "Hey meeen" un "mēģina uztvert dzīvi viegli".
Viņš pārtraucis mani dzirdēt un es jūtos kā tāda, kam atņemta nozīme un nogriezta skaņa.
Es rakstu vēstuli un jūtu starp rindām, kā lasot viņš salasīs klišejas tajās vietās, kuras agrāk šķita dziļdomīgas.
Dziļums pazudis.
Nodevīgās maukas
mīlestībiņas |
|
|
| Kaklā nē |
[Dec. 5th, 2016|01:12 pm] |
Malacis, reāliste.
Vot, enkuru pie zemes.
Lidojums augsts, bet es ņemu vērā fizikas likumus.
Šovakar es iešu pašapliecināšos.
Izstarošu vecumam nepiedienīgu jauneklīgu seksualitāti, kuru es pilnībā noliegšu
un novedīšu līdz trakomājai dažu labu.
Un tas man sagādās pretdabisku baudu.
Starp citu, man šķiet, ka esmu satikusi cilvēku ar kuru varētu kopā pavadīt lielāko daļu dzīves atlikušo dienu.
Bet iespējams, ka esmu saskatījusies pārāk daudz Disneja multeņu.
Pie tam - ir zemūdens akmeņi,
bet tādi par kuriem es zinu.
Viens ļoti liels akmens ir. |
|
|
| nāve |
[Jun. 25th, 2016|02:03 pm] |
Tas, ka es sāku apdomāt, kas būs ar maniem bērniem, kad manis vairs nebūs, nav laba zīme.
Mamma gribēja, lai es dodos prom, jo viņai grūti, kad es tik depresīva.
Bērnus man jāņem līdzi. Tagad vienu - tētim un otram neeju pakaļ, atstāju pie mammas, neceļu telefonu.
Citādi mani atkal nostādīs poīcijā "ja tu esi bīstama bērnam". Es nezinu. nezinu, vai esmu bīstama bērnam, bet man vajag būt vienai.
Vai nu tas mani nogalinās, vai ārstēs, to nezinu. Bet bērniem negribu sevi tādu rādīt.
Gribētos paraudāt uz pleca, bet nav kam. |
|
|
| monologi |
[Apr. 5th, 2016|01:20 pm] |
Pusgads bez seksa ir absolūts rekords. Es raudu, kad masturbēju, kā gribas īsta seksa.
A man no seksa jūtas rodās. Nezinu, kāpēc tā. Man tās lietas nedalās.
Bet jūtām- nē. Nevar taču otru cilvēku zināt. Bīstami un baisi.
Bet arī pret depresiju ļoti labi būtu kādu romāniņu, ja vien mācētu apklusināt to latento katoli sevī. |
|
|
| Divvientuliibas beigas. |
[Nov. 30th, 2014|08:27 pm] |
Nu tagad gan viss.
Deja beigusies.
Karsh saaksies,
un arii man buus djimene
pie kuras atgriezties. |
|
|
| Iekustējāmies |
[Jun. 14th, 2014|02:55 pm] |
Maotrjoška jeb logs pēc loga,
notiek, notiek tango
Analīzes paņemtas
Noņemts žņaugs
Asinsrite atjaunojas
Visas slimības -
iedomātas |
|
|
| var būt viss |
[Jun. 1st, 2014|03:42 pm] |
Mīļākais (un mīļotais) paliek pa nakti pie de jure sievas, lai palīdzētu ar darbiem.
Dzīvojam 1500 tālu viens no otra,
tāpēc mobilais man ir kā daļēji funkcionējoša mājas ikona,
caur kuru smelties spēku un apstiprinājumu tam,
ka lai arī neizzināma un reizēm pavisam sviestaina,
tomēr ir kaut kāda jēga.
Telefons izslēgts vēl šodien.
It kā neesam vienojušies par "open relationship" un bijušās sievas un vīri,
manuprāt, tāpat iet zem "veto".
Neko, gribēju pasūdzēties.
Stulbākais jau, ka nevar pastrādāt, padomāt neko un ar dēlu padzīvoties.
Meitenes esot pēc lidmašīnām un visādiem citiem krāmiem,
bet man Ņūtona svārsts sapiņķerējies.
Mamma saka: "Nekas, nekas. Daudzas tā gadiem dzīvo."
Žēl uz sevi skatīties.
Ātrāk pensijā! |
|
|
| Atkal tukšas kabatas |
[Mar. 20th, 2014|01:15 am] |
Aj, Jēzu, nu ko mani neviens tā nemīl kā tu?
Nu ko var darīt,
ka es gribētu vēl tā pilnīgāk to kopību.
Var būt tu atriebīgs un lepns esi,
ka es neeju uz baznīcu?
Eu, nu beidz, negruzies!
Iedo vēl bišķi ticību, cerību
un ja vēl ir,
tad arī mīlestību. |
|
|
| pseudospouse |
[Mar. 17th, 2014|11:10 pm] |
Emotional incest,
bļāviens |
|
|
| Cauri ikdienai |
[Mar. 16th, 2014|11:37 pm] |
| [ | music |
| | Lianne La Havas | No Room For Doubt | A Take Away Show | ] |
ejot, gaidot
nevaru būt viena
man kļūdaini iedalīta kopābūšanas proporcija |
|
|