| var būt viss |
Jun. 1st, 2014|03:42 pm |
Mīļākais (un mīļotais) paliek pa nakti pie de jure sievas, lai palīdzētu ar darbiem.
Dzīvojam 1500 tālu viens no otra,
tāpēc mobilais man ir kā daļēji funkcionējoša mājas ikona,
caur kuru smelties spēku un apstiprinājumu tam,
ka lai arī neizzināma un reizēm pavisam sviestaina,
tomēr ir kaut kāda jēga.
Telefons izslēgts vēl šodien.
It kā neesam vienojušies par "open relationship" un bijušās sievas un vīri,
manuprāt, tāpat iet zem "veto".
Neko, gribēju pasūdzēties.
Stulbākais jau, ka nevar pastrādāt, padomāt neko un ar dēlu padzīvoties.
Meitenes esot pēc lidmašīnām un visādiem citiem krāmiem,
bet man Ņūtona svārsts sapiņķerējies.
Mamma saka: "Nekas, nekas. Daudzas tā gadiem dzīvo."
Žēl uz sevi skatīties.
Ātrāk pensijā! |
|