 suņu lietas | 5. Mar 2008 @ 16:06  |
|---|
Nespēju vien nopriecāties par Zevu...
Vakar apciemojām Zeva pusmāsas... oij... tādas šņurkas, maziņas mazspalvainas kvekšķītes...
Mājās atbraucu ar milzīgu pašapziņu :D un lielu prieku par izvēlēto suni.
Bet katrai kūkai ir kauliņi iekš rozīnēm... :(
Izskatās ka suņa klubs pamazām sāk uzmākties mums un uzstādīt prasības...
Martā būs izstāde, un mums noteikti vajadzētu tur piedalīties, lai palielītu savu klubu :( bet vetdoks pateica, NĒ, kāda izstāde paspēsiet, mazs vēl.
Par vārdu sunim...
Mums redz vajadzēja izvēlēties viņu vārdu, jo Zevs ir kaut kāda tur vectētiņa čempiona vislabākais mazbērns, ja gribat vārdu Zevs, tad gabrielu jums nedosim, lieciet mūsu vārdu, vectēvam par godu. :(
Vectēvs bija Zorron...
Nu kāds Zorrons, Zevs tak...
Un sakodiens Zevam arī nav pareizs līdz galam, zobiņi gan vēl mainīsies, bet... man jau šķiet, ja ko var darīt, tad jādara...
Jo vēlāk, ja tomēr būs nepareiz sakodiens var labot tikai ar platītēm un tas prieks esot krietni dārgs...
Tad nu masēju lūpas pašreiz, zvanīšu citam dokam un brauksim uz konsultāciju par zobiem un acīm pie reizes, jo ādas Zevam ir daudz un līdz ar to krīt acīs tā āda, pašreiz Zevs pasauli skata ar 1/5 no visas savas actiņas.
Lūk...
Bet citādi, pats skaistākais, gudrākais un labākais suns pasaulē!
Šarpeji esot nevis gudri, bet dzīves gudri suņi, kas lieku trobeli netaisa, ir nosvērti un mierīgi suņi, lieli guļavas - visi atrodamie apraksti ir par mūsējo lācēnu, Zevs tiešām ir lācēns guļava un mieramika prātīgs un gudrs. :)
Un purns viņam ir riktīgs bučpurns, reti suņiem gribas purnu bučot, bet Zevam viņš ir tāds gaļains, pufīgs, kā zefīriņš turklāt samta zefīriņš. :)
|
| From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) lapsa |
|---|
| Date: |
5. Marts 2008 - 21:18 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
atspraud ādu ar kancelejas papīru saspiedējiem :P
nu tā arī to dara, tikai ne kancelejas, bet gan medicīniskajiem... :)
Vai, cik mīļi :) Pilnīgi iedomājos, cik forši tādu bubsi samīļot! :)
Bet nu apčubināšana un "apstrāde" gandrīz tikpat daudz cik cilvēkbērnam!! :D
Mums vecā mājā visu mūžu ir bijuši bezsugas dīvainīši, vienmēr paņemts no kāda kaimiņa, vai pašu sunenītei sadzimuši visādi brīnumi, no kuriem kāds parasti tika paturēts. Neviens tīrasiņu suns nav bijis. Bet tieši tas likās forši, jo tāds suns nekad agrāk nav bijis, un otrreiz nebūs :)) Un neslimoja viņi ne ar kādām slimībām. Dauzījās daudz savā vaļā pa dārzu. Vienmēr atgriezās pie mammas kājgalī :)) Vai vismaz uz čībām pie gultas... ;D
Visi suņi mums bijuši pilnīgi mammas padotie. Dievināja viņu, un pašreizējie divi - mazais pusvilciņš un mazais ceturtdaļtakšelis, pusvilciņa dēls - arī tur manu mammu dievietes lomā. Vienmēr brīnāmies, cik ļoti daudz mīlestības tiem dzīvniekiem iekšā.
Bija reiz arī tāds puspekinietis, blonda, pūkaina bumbiņa līkām jājelēm, saspiestu purniņu un plīvojošām, pinkainām ausītēm. Tas bij kundziņš! Tik uz spilvena gulēja! Tikai mammai visur līdzi! Viņš tāāā mīlēja manu mammu, ka pat ieskrēja jūrā pie viņas, kad viņa bij iebridusi līdz ceļiem un joka pēc pasauca viņu. Bet Totiņa vairs nav, nav arī Molles, pustaksīša mammītes. Tā arī bij tāda zuksene! Izskatījās pēc puikas - ar baltu bārdiņu! Pati melna. Dikti neklausīga bija gan, tāpēc arī nelabi beidzās viņas stāsts.
Ja man būs suņuks - un man noteikti būs - es visdrīzāk gribētu kādu mazo. Smukumam un mīļumam vien, kveksīti kādu. Arī takšeli vai pekinieti
man arī bērnība ir bijuši kvekši un bija viens tīrasiņu kaukāzietis.
Bet man savukārt tie kvekši ļoti nepatīk, tīrasiņu vai vienkārši bezsugas, vienalga, kvekši ir kvekši.
lielu suni turēt nevaram atļauties, bet mazu kveksi negribējām - tad nu tikām pie vidēja, bezgala mierīga un nosvērta suņa.
turklāt ar zefīriņu mutes vietā! :)))
Saka, ka kur divi tur trešais vairs nav jūtams.
Tad nu man viņu ir trīs, un ceturtais toč vairs nav jūtams, tuklāt nekāda lielā ņemšanās ar viņu nav, tik vien kā pabarot un sabužināt, un mīlēt kā visus trīs savu mazos. :)
![[User Picture Icon]](http://klab.lv/userpic/106869/1433) |
| From: | elmucis |
|---|
| Date: |
6. Marts 2008 - 16:56 |
|---|
|
|
nedaudz skarbāk
|
(Link) |
|
Par to gudrību:
Šarpeji ir vieni no 2 (pazīstamām) šķirnēm pasaulē, kurus neviens treneris neņems, jo viņi nepakļaujas dresūrai...
| From: | lapsa123 |
|---|
| Date: |
6. Marts 2008 - 20:04 |
|---|
|
|
Re: nedaudz skarbāk
|
(Link) |
|
tieši tā, šarpeji uz pakaļkājām nestaigās!
viņiem "dresūra" NAV vajadzīga, bet uz pamatkomandām mazais puika klausīja jau 1.5mēneša vecumā :))
| From: | lapsa123 |
|---|
| Date: |
6. Marts 2008 - 20:07 |
|---|
|
|
Re: nedaudz skarbāk
|
(Link) |
|
viņi pakļaujas arī dresūrai, Zeva mamma skraidīja pa dresūras laukumu, nesa kokus un sēdēja pie kājas, lēca pār barjeru un gulēja pēc komandas. :)
tas priekš info, ka šarpejus mēdz arī dresēt un viņi lieliski klausa.
bet par šarpejiem runājot: tas izteikums(par dresūru) ir no sērijas viena tante teica...
jo arī krokas šarpejiem esot jāeļļo un jāpūderē...
tikai to runā tie kam šarpeju nav. :)
|
|